Kas jūs pamudināja rīkot šādu festivālu?
Nodarbinātības situācija valstī, kad trūkst darbaspēka, mūsu kļūst aizvien mazāk un joprojām ir diezgan daudz cilvēku grupu, kuras netiek uzskatītas par darbam piemērotām. Sākumā šo pasākumu dēvējām par "neredzamā darbaspēka aktivizēšanu". Pati esmu bijusi Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja un skaidri redzēju, ka šajā jomā Latvijā ir daudz problēmu. Trūkst cilvēku, bet vienlaikus mūsu mūžs kļūst aizvien garāks un dzīves gaitā var nākties nomainīt vairākas profesijas. Tāpēc ikvienam jānāk ārā no mājām, lai vai nu atrastu darbu, vai to piedāvātu citiem. Mēs šīs abas puses – darba devējus un meklētājus – festivālā savedam kopā, un viņi var spert pirmo soli – iepazīties viens ar otru.
Šķiet, tas ir ļoti būtiski, jo dažkārt aizsūtītais CV un motivācijas vēstule var arī neiedarboties…
Protams, turklāt mēs labi zinām, cik grūti ir darba intervijās pateikt pareizās lietas un cik grūti daudziem vispār ir saņemties, lai aizsūtītu savu CV, atsaucoties uz sludinājumu. Tāpēc festivāls ir vieta, kur satikties abām pusēm. Turklāt darba meklētāji jau nav tikai cilvēki ar invaliditāti, tie tikpat labi var būt cilvēki, kuri kādu laiku ir izkrituši no darba tirgus un tagad grib atgriezties.
Mums gan it kā jau ir tik daudz darba sludinājumu, vakanču portālu, Nodarbinātības valsts aģentūra, kas piedāvā dažādus darbus...
Festivāls ir vēl viena forma, turklāt te tu kā darba meklētājs vari anonīmi iepazīties ar potenciālo darba devēju, un tas neuzliek nekādus pienākumus. Otrkārt, tu vari izmēģināt kādu darbiņu, aprunāties. Tas cilvēkus atbrīvo un šo procesu padara vieglāku. Uzņēmumi šo ideju uzķēra ļoti ātri, jo klātienes efekts ir svarīgs.
Darba tirgū ir grūti iekļauties vairākām sabiedrības grupām, taču, manuprāt, vēl viena riska grupa ir cilvēki pēc piecdesmit. Vai tiks domāts arī par viņiem?
Tā ir viena no tēmām, par kurām runājam ar uzņēmējiem – ka arī šai mērķa grupai ir liels potenciāls, ka arī viņus var ļoti labi nodarbināt. Latvijā daudzi uzņēmumi meklē darbiniekus un vairāki no tiem fokusējas uz jauniešiem, kuriem šī būs pirmā darba pieredze, taču zinu, ka ir uzņēmumi, kas meklē arī cilvēkus, kuri ir tuvāk pensijas vecumam, un var piedāvāt viņiem atbilstošu darba ritmu.
Starp citu, vai kaut kur pasaulē notiek līdzīgi pasākumi? Vai arī šī ir oriģināla Latvijas ideja?
Es gribētu teikt, ka šī ir oriģināla ideja. Katrā ziņā tā nav noskatīta ārpus Latvijas. Mēs esam pamanīti Eiropas līmenī 2022. gadā, pērn saņēmām arī Tiesībsarga gada balvu kā nodarbinātības veicinātāji. Atsauksmes no uzņēmējiem ir pozitīvas, un arī dalībnieku pieredzes stāsti ir pozitīvi, kas liek turpināt iesākto.
Festivālā tiks piedāvāts izmēģināt dažādus darbus un iepazīt konkrētas profesijas. Vai jau tagad ir zināms, kādas tās būs?
Klasisks piemērs ir Rimi, kas vienmēr uz šo pasākumu atved kases sistēmu ar visu skenēšanas iekārtu un kases aparātiem, tā ka ikviens var izmēģināt, kā tas ir – sēdēt kasiera krēslā un iejusties viņa ādā. Šogad piedalīsies mājas aprūpētāju uzņēmums, kas meklē aprūpētājus un piedāvās īstās vides simulāciju. Ir arī viesnīcu tīkls, kas meklē gan istabenes, gan viesmīļus, tātad būs iespēja izmēģināt ātri un kvalitatīvi saklāt gultu, pareizi salocīt dvieļus, uzklāt galdus utt. Būs arī izdevība izmēģināt dažādus tehniskos darbus.
Tāpat, piemēram, lidostas Rīga piedāvāto profesiju klāsts ir ļoti liels. Tiesa, festivālā mēs vairāk meklējam cilvēkus vienkāršākiem darbiem, mūsu fokuss nav atrast augstas raudzes speciālistus. Tas būs mūsu nākamais solis, bet patlaban mēs gribam iekustināt tieši uzņēmumus. Bieži tiekos ar lielo uzņēmumu pārstāvjiem un joprojām, kad stāstu par mūsu festivālu, dzirdu: tā ir kolosāla ideja, taču mūsu biroja centrālajā ēkā nevar iekļūt cilvēki ratiņkrēslā… Tas nav labi un vienlaikus liecina par milzīgo stereotipu, kāds valda sabiedrībā, – ka, runājot par invaliditāti, daudzi joprojām iztēlojas cilvēku ratiņkrēslā. Mums taču ir cilvēki ar dzirdes vai redzes traucējumiem, saslimšanām pēc kovida, insultiem…
Šķiet, šis festivāls būs arī laba iespēja cilvēkiem pārvarēt savu kautrību – aiziet un saprast, ka viņi ir piemēroti konkrētajam amatam.
Jā, tieši tas ir mūsu lielais virsmērķis!
Vai rīkosit šādu festivālu arī nākamgad?
Noteikti! Man ir mērķis panākt, ka augam, ka festivāls notiek vairākas dienas un ka tā ir iespēja vienkāršiem cilvēkiem – pilnīgi jebkuram – atnākt un ne tikai iepazīties ar Latvijas darba devējiem, bet arī piedalīties diskusijās, izbaudīt skatuves programmu, klausīties koncertus, piedalīties visdažādākajās paralēlajās aktivitātēs. Festivālā mēs piedāvājam uz savu darbu un karjeru paskatīties mazliet plašāk. Jo darbs ir būtiska mūsu dzīves sastāvdaļa un, ja darbā esam laimīgi, tas atstāj labvēlīgu ietekmi uz visu mūsu pārējo dzīvi