Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris
Šobrīd NASA izstrādā skafandrus, kas ļautu pētniekiem maksimāli ērti strādāt Marsa plānajā atmosfērā.

…un cilvēki pārvēršas marsiešos

Pasaules gudrākie, bagātākie un, iespējams, arī drosmīgākie sola, ka pēc nepilniem divdesmit gadiem cilvēce varēs lepoties ar sevi kā kosmosa iekarotājiem. No literāra sapņa XX gadsimta sākumā līdz realitātei XXI gadsimtā - šobrīd, 2016. gadā, jau pavisam nopietni tiek izstrādātas Marsa kolonizācijas misijas.

Zāles stiebriņš ir ierasta lieta uz Zemes; tas būtu brīnums uz Marsa. Mūsu pēcnācēji uz Marsa zinās zaļuma pleķīša vērtību. Un, ja zāles stiebriņš ir nenovērtējams, kāda ir cilvēka vērtība? – 1994. gadā izdotajā grāmatā Pale Blue Dot: A Vision of the Human Future in Space (Blāvais zilais punkts. Vīzija par cilvēces nākotni Visumā) jautāja astronoms un zinātniskās fantastikas autors Kārls Sagans. Vēl nesen šie jautājumi bija retoriski, bet ļoti iespējams, ka jau pēc nepilniem divdesmit gadiem uz tiem pavisam nopietni varēs atbildēt, jo beidzot tik tiešām būsim kļuvuši par kosmosa iekarotājiem.

Par Marsa apdzīvošanu fantasti sapņo jau kopš XX gadsimta sākuma. Viens no pirmajiem sarkanās planētas aprakstiem ir Edgara Barouza 1910. gada stāstā Marsa princese (autors norādīja, ka šis Marss gan nav mūsu Saules sistēmā). Savukārt viens no jaunākajiem un, iespējams, arī slavenākajiem literārajiem ceļojumiem uz sarkano planētu ir Endija Vīra grāmata Marsietis, pēc kuras veidota arī Oskaram nominētā filma. Marsa iekarošana uz ekrāniem un grāmatu lappusēs turpināsies, taču ne tikai sapņotāji un "spalvas kātu deldētāji" domā par Marsu – nu jau vairākus gadus nokļūšanai un dzīvošanai uz mums tuvākās planētas visu enerģiju velta gan pasaules gudrākie cilvēki, gan lielākās valstis un bagātākās kompānijas, bet galveno lomu cilvēku nosēdināšanā uz Marsa, visticamāk, spēlēs ASV kosmosa izpētes aģentūra NASA un ekstravagantā bagātnieka, ģēnija Īlona Maska kompānija SpaceX.

Pirmās misijas notika jau 60. gados, kad Padomju Savienības MARS M1 misijas (Rietumos saukta par Marsnik 1) paredzētais lidojums garām Marsam cieta neveiksmi un pacelšanās laikā zonde eksplodēja. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī nākamo PSRS zondi. Pirmais sekmīgais planētas zondēšanas lidojums izdevās ASV 1964. gadā – Mariner 4. Savukārt pirmā veiksmīgā piezemēšanās uz Marsa notika 1975. gadā, kad NASA nosēdināja uz Marsa izpētes staciju Viking 1. Vēlāk gan PSRS, gan ASV un arī Eiropas valstis, Ķīna un Indija ir centušās vai nu nosēdināt zondes, vai izvietot Marsa orbītā pavadoņus. Pēdējais un slavenākais Marsa iekarotājs ir pašiņus "ražojošais" visurgājējs Curiosity, kurš uz kaimiņu planētas pavadījis jau 1542 Zemes dienas. Kopumā līdz šī gada augustam sarkanajai kaimiņu planētai Zeme ir veikusi 43 "uzlidojumus".

"Raķetes mums ir," sacījis grāmatas How We Will Live on Mars (Kā mēs dzīvosim uz Marsa) autors Stīvens Petraneks, ar kuru tikās arī SestDiena. Jau 60. gados, kā to apliecina robotu misijas uz Marsu, teorētiski planēta ir bijusi sasniedzama. Tiesa gan, nosūtīt cilvēkus un aprīkojumu, lai uz tās tiešām varētu izdzīvot, ir daudz grūtāk, bet tas esot izdarāms. To SestDienai apstiprināja arī bijušais NASA darbinieks un aeronautikas inženierzinātņu profesors Roberts Brauns.

Izrādās, viens no būtiskākajiem šķēršļiem slēpjas cilvēka ķermeņa trauslumā – kosmosa kuģa nolaišanos uz Marsa ne vienmēr pārdzīvo pat roboti. Šo problēmu atzīst arī citi eksperti, un tas ir būtisks šķērslis arī izmaksu jautājuma risināšanai. Proti, kā liecina NASA aprēķini, kas publicēti National Geographic, šāda misija prasītu vismaz 450 miljardus ASV dolāru. Salīdzinājumam – slavenā Apollo misija 1969. gadā (pielīdzinot dolāra vērtību mūsdienām) izmaksāja apmēram 140 miljardus dolāru, bet NASA budžets, kas paredzēts cilvēku sūtīšanai kosmosā, ir apmēram 9 miljardi ASV dolāru gadā (lai salīdzinājums būtu vēl skaidrāks – piemēram, Latvijas valsts budžets 2016. gadam ir nepilni 7,7 miljardi eiro).

Izmaksas krietni samazināt varētu, ja raķetes tiktu izmantotas atkārtoti – ceļošanai no Zemes vai, piemēram, no bāzes uz Mēness līdz Marsam un atpakaļ. Ar abām šīm problēmām daļēji strādā Maska SpaceX kompānija, kura šobrīd cenšas panākt sekmīgu raķešu nosēšanos pēc tam, kad tās ir pacēlušas kosmosa kuģi orbītā. Maska ideja ir panākt kontrolētu nosēšanos, kas tagad jau daļēji izdevies. Savukārt NASA, visticamāk, lielu lomu spēlēs tieši izdzīvošanas nodrošināšanā, jo SpaceX nav nopietni pievērsies kosmosa tērpu vai ūdens un gaisa iekārtu radīšanas lauciņam, kurā ASV valsts aģentūrai ir nozīmīgi panākumi.

Vairāk par "uzlidojumiem" Marsam un plāniem par "zemiešu" koloniju uz Sarkanās planētas lasiet Raivja Vilūna rakstā žurnāla SestDiena 4.-10.novembra numurā!
 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Izlauzties un izaugt

Latvijā man patīk viss, no cilvēkos ieaudzinātajām vērtībām līdz tādām vietām kā Centrāltirgus, un es ceru, ka tās kļūs par manām mājām, saka komponists Džeikins Edvards Pusons (41). Dzimis ASV, uza...

Uz dienvidiem pēc garāka mūža

Ilgai dzīvošanai pateicīgākās valstis Eiropā ir Šveice, Spānija un Itālija, kur vidusmēra cilvēks nodzīvo līdz 84 gadu vecumam.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata