Gada pirmajos mēnešos Latvijas valsts mežu (LVM) čiekurkaltēs aktīvi notiek čiekuru žāvēšana, lai iegūtu sēklas nākotnes meža koku stādiem. Čiekuri, kas jau no novembra tiek vākti īpaši veidotās sēklu plantācijās vai noteiktos meža nogabalos, nonāk kādā no trim LVM čiekurkaltēm, savukārt martā rūpīgi atlasītās un uzglabātās sēklas jau ceļo uz stādaudzētavām, kur tiek iedēstītas, lai nākotnē varētu nodrošināt gan valsts meža teritoriju atjaunošanu, gan privāto mežu īpašnieku un citu klientu vajadzības. Daļa no stādiem dodas arī uz ārzemēm – pārsvarā Zviedriju un citām Ziemeļvalstīm. Kopumā apmēram puse visu stādu paliek LVM rīcībā, bet 15 līdz 20 procentu tiek atdoti tālāk eksportam.
Ja kādam ir priekšstats, ka kvalitatīvu stādu iegūšanai atliek vien salasīt čieku rus vai citus sēklaizmetņus, tos izkaltēt, izkratīt no tiem sēklas un pēc tam tās iesēt, tad jāteic – viņš ļoti maldās. Lai no čiekura tiktu līdz labam stādam, kuru var droši dēstīt gan savā mežā, gan pārdot citiem, jāiziet sarežģīts, zinātniski pamatots, rūpīgi kontrolēts un Valsts meža dienesta (VMD) uzraudzīts process.
AUDZĒ ĪPAŠĀS PLANTĀCIJĀS
Čiekuru kaltēšanas un ievākšanas laikā Kalsnavas čiekurkaltē tīkami smaržo pēc priežu sveķiem. Rit šosezon pēdējie ražas apstrādes darbi. Daļa čiekuru vēl "atpūšas" kastēs, bet no lielākās daļas jau iegūtas sēklas. LVM Sēklu un stādu direktors Māris Druvaskalns SestDienai stāsta, ka Kalsnavas čiekurkaltē nonāk priežu un egļu čiekuri gan no tuvējās Sāvienas sēklu plantācijas, gan citām vietām, bet šķirošanai un uzglabāšanai – sēklas no LVM sēklu plantācijām visā Latvijā.
Plantācijām atvēlētas teritorijas vairāk nekā 730 ha platībā, sākot no Popes melnalkšņu plantācijas līdz pat valsts austrumu reģiona tālākajā punktā pie Baltkrievijas robežas esošajām ģenētisko mežu audzēm.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 24. - 30. marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!