Sezonālā riepu maiņa ir ikgadēja vajadzība, tomēr nolietotu riepu utilizēšanas nepieciešamības gadījumā tā ir iespēja rīkoties arī videi draudzīgi. Riepas nedrīkst izmest sadzīves atkritumos vai dabā, jo tās ir bīstamie atkritumi, taču vecās automašīnu riepas pēc pārstrādes ir arī noderīgs resurss.
Drauds videi
"Riepas ir videi kaitīga prece. Pretlikumīga riepu apsaimniekošana un nelikumīgi izveidotie riepu krāvumi rada bīstamus apstākļus apkārtējiem iedzīvotājiem. Visa veida riepas kā atkritumi tiek pieskaitītas pie videi kaitīgajiem atkritumiem," uzsver Atis Treijs, Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors. Tomēr cilvēki no nolietotajām riepām mēģina atbrīvoties dažādi, pat mēģinot tās dedzināt. Taču tas ir aizliegts, jo degošas riepas var ievērojami ietekmēt vidi: "Degšanas rezultātā izdalās toksiskas ķīmiskas vielas, kas piesārņo gaisu. Šīs ķīmiskās vielas ar notekūdeņiem nonāk augsnē, augos un dzīvniekos. Cilvēki, apēdot šādus augus un dzīvniekus, var saskarties ar šo toksisko ķīmisko vielu koncentrāciju, kas var izraisīt nopietnas veselības problēmas. Riepas dabiskajā vidē sadalās vairāk nekā 100 gadu periodā, un visu šo laiku vidē var nokļūt dažādas kaitīgas vielas. Tieši tāpēc riepas ir svarīgi savākt un atbildīgi apsaimniekot, piemēram, nodot atkritumu apsaimniekotājiem, kuri ir tiesīgi apsaimniekot nolietotas riepas." Par nolietotu riepu izmešanu dabā var tikt piemērots naudas sods – fiziskai personai no 70 līdz 1000 eiro, bet juridiskai personai no 250 līdz 2800 eiro.
Joprojām nonāk dabā
Neskatoties uz dažādām informatīvām kampaņām un iedzīvotāju izglītošanu, riepas nelielos apjomos joprojām nonāk dabā, bet lieli riepu uzkrājumi vairs nav konstatēti un esošie (vēsturiskie) VVD redzeslokā nonākušie uzkrājumi ir likvidēti. "Šajā gadā Vides SOS aplikācijā iedzīvotāji par vidē atrastām nolietotajām riepām ziņojuši 155 reizes, kas ir par 20 gadījumiem mazāk nekā pērn šajā pašā laika periodā," secina Atis Treijs. Atkritumu, tostarp nolietoto riepu problēma dabā ir raksturīga gan reģioniem, kur riepu savākšanas vietas ir grūtāk sasniedzamas, gan blīvi apdzīvotām teritorijām, piemēram, lielu pilsētu tuvumā, un ar to nākas cīnīties šo teritoriju apsaimniekotājiem. SIA Rīgas meži Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Geistere teic, ka šī gada trīs mēnešos Rīgas mežu apsaimniekotajās teritorijās ir savāktas vairāk nekā sešas tonnas riepu. "To nodošana atkritumu apsaimniekotājiem uzņēmumam ir izmaksājusi 513 eiro. Šī summa ir samaksāta tikai par atkritumu nodošanu. Tajā nav ierēķināta summa par transportu, kā arī darbinieku algas. Salīdzinoši – 2024. gada pirmajos trīs mēnešos mūsu teritorijās tika savāktas 13 tonnas riepu, un par to tika samaksāti 1167 eiro. Bet riepas ir tikai viena no atkritumu grupām, kas tiek izmestas mūsu Pierīgas un Rīgas mežos. Visvairāk mēs savācam sadzīves, būvgružu un lielgabarīta atkritumus, kā arī riepas, bioloģiskos atkritumus un bīstamos atkritumus – šīferi, eļļas iepakojumus u. c.," pastāsta I. Geistere. Lielākoties riepas mežos nonāk pavasarī un rudenī, kad tiek sezonāli mainītas riepas. "Aicinām iedzīvotājus nepiesārņot mežus. Mūsu teritorijās ir izvietotas informatīvās zīmes gan pret atkritumu izmešanu, gan arī par to, ka mežos tiek veikta videonovērošana. Pie mežu iebrauktuvēm ir izvietotas norobežojošās barjeras. No 2021. līdz 2024. gadam sociālajos tīklos īstenojām kampaņu #RiepĀrMetis, kuras laikā aicinājām cilvēkus neizmantot zaļo zonu kā vietu, kur izmest savu transportlīdzekļu riepas. Tāpat 2023. un 2024. gadā Rīgas meži sadarbībā ar Valsts vides dienestu īstenoja kampaņu Tīri Rīgas meži! Vides SOS, kurā aicināja sabiedrību ziņot par izgāztajiem atkritumiem," atklāj uzņēmuma Rīgas meži pārstāve.
Laiks atbrīvoties no vecajām riepām
"Riepu sastāvs padara tās izturīgas, bet vienlaikus arī grūti noārdāmas, tāpēc tām ir nepieciešama īpaša pārstrāde. Kad nolietotas riepas tiek nepareizi utilizētas vai sadalās, nonākot dabā, no tām var izdalīties kaitīgas vielas, kas negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību. Taču vecās automašīnu riepas ir ne tikai atkritumi, bet arī noderīgs resurss. Tieši pareiza nolietoto riepu utilizācija ir būtiska, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz vidi," uzsver SIA Zaļais centrs projektu vadītāja Žanna Lampicka.
Parasti vieglā auto riepu komplekts kalpo vidēji piecus sešus gadus jeb 40 000– 80 000 kilometru atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, no riepu kvalitātes – augstākas kvalitātes riepas parasti kalpo ilgāk. Nozīme ir arī braukšanas stilam – sportiska braukšana, strauja bremzēšana un strauji paātrinājumi samazina riepu mūžu. Arī ceļu kvalitāte ietekmē riepu nolietojumu – braucot pat sliktu ceļa segumu, bedrainu asfaltu vai grants ceļiem, riepas nodilst ātrāk. Turklāt riepām vajadzīga arī kopšana – regulāra spiediena pārbaude, rotācija (mainīšana vietām) un pareiza uzglabāšana pagarina riepu kalpošanas ilgumu. Turklāt pat klimats atstāj zināmu ietekmi, jo liels karstums vai ļoti auksti laikapstākļi var ietekmēt riepu materiāla novecošanos.
Svarīgi – pat ja riepas pēc protektora vēl šķiet "labas", pēc sešiem gadiem gumija var sākt zaudēt elastību un riepas vairs nebūs tik drošas. Tāpēc 10 gadi no ražošanas datuma tiek uzskatīti par absolūto maksimālo kalpošanas laiku neatkarīgi no lietojuma stāvokļa.
Pārstrādājot iegūst vērtīgus materiālus
Dodot otrreizēju dzīvi riepām, ir iespējams gan samazināt atkritumu daudzumu, gan radīt jaunus produktus un vienlaikus novērst vides piesārņojumu, tāpēc ikviens autovadītājs var sniegt savu ieguldījumu, izvēloties atbildīgi utilizēt nolietotās auto riepas. Visā Eiropas Savienībā riepu pārstrāde ir kļuvusi par svarīgu vides aizsardzības komponenti, un valstis ir izveidojušas efektīvas sistēmas, lai mazinātu riepu radīto piesārņojumu un iegūtu vērtīgus materiālus to atkārtotai izmantošanai. "Riepu savākšana un tālāka pārstrāde samazina negatīvo ietekmi uz vidi un sniedz iespējas iegūto materiālu izmantot otrreizēji. Pārstrādei savāktās riepas visbiezāk tiek pārvērstas granulās, kuras pēc tam plaši tiek izmantotas sporta laukumu segumu ražošanā, celtniecībā vai ceļu būvē," paskaidro A. Treijs.
Savāktās riepas atkritumu apsaimniekotāji nogādā pārstrādes rūpnīcās (Eiropā tādas ir vairākas), un tur riepas vispirms tiek attīrītas no visiem piemaisījumiem, piemēram, smērvielām, eļļām, dubļiem un citiem netīrumiem. Tas ir svarīgi, lai pārstrādes procesā iegūtu tīrus materiālus, kas pēc tam var tikt izmantoti jaunu produktu ražošanai. Šajā posmā var tikt noņemti arī metāla stieņi un citi metāla elementi, kas bieži tiek izmantoti riepu konstrukcijā. "Riepas satur arī metāla stieples, parasti tērauda, kas tiek noņemtas, izmantojot magnētiskās iekārtas. Auduma sastāvdaļas, kas ir iekšējos slāņos, tiek atdalītas mehāniski, lai iegūtu tīru gumijas materiālu. Pēc attīrīšanas riepas tiek sasmalcinātas. Šis process tiek veikts, izmantojot speciālas iekārtas, piemēram, riepu smalcinātājus. Rezultātā tiek iegūti mazi gumijas gabali, ko sauc par gumijas granulām vai gumijas pulveri," stāsta SIA Zaļais centrs projektu vadītāja. Šīs gumijas daļiņas tiek tālāk sadalītas dažādās frakcijās pēc izmēra. Smalkāki gumijas granulāti tiek lietoti, piemēram, sporta laukumu segumu ražošanā, bet lielāki gabali var tikt izmantoti celtniecībā vai ceļu būvniecībā, savukārt gumijas pulveris noder izejvielu ražošanā, kas nepieciešamas citās rūpnieciskās nozarēs, piemēram, plastmasas vai gumijas izstrādājumu ražošanā.
"Pārstrādātas riepas noder arī izolācijas materiālos – nodrošina skaņas un vibrācijas izolāciju ēkās. Rotaļu un sporta laukumu amortizējošais gumijas segums, kas samazina traumu risku, top no pārstrādātām riepām. Riepu pārstrādes rezultātā iegūtie materiāli noder arī modē un dizainā – daži uzņēmumi no pārstrādātām riepām ražo somas, apavus un interjera priekšmetus," zina teikt Žanna Lampicka.