Biedrība Tavi draugi radās pirms desmit gadiem kā Engures vidusskolas jauniešu iniciatīva – ar domu iepriecināt Ziemassvētkos apkārtnes iedzīvotājus, kuriem klājas grūtāk. Taču kopš šā gada 24. februāra – brīža, kad Krievija iebruka Ukrainā, – biedrības galvenais uzdevums ir palīdzēt Ukrainai, gan neatstājot novārtā arī līdzcilvēkus, kas lūdz palīdzību. Kā sarunā ar SestDienu atzīst biedrības mārketinga vadītāja Beāte Bēvalde, palīdzīgas rokas biedrībai nepieciešamas aizvien, turklāt jau visai drīz atkal tiks izsludināta kāda īpaša akcija, kurā iesaistīties varēs ikviens.
Vai arī jūs biedrībā darbojaties kopš tās pirmsākumiem?
Nē. Dažas dienas pēc kara sākuma, kuras biju pavadījusi, saprotot, ka jūtos bezspēcīga, un nebija skaidrs, ko iesākt, man visu laiku iekšā kņudēja doma: ir jāiet un jāpalīdz! Tad Facebook pamanīju savas augstskolas paziņas ierakstu, ka biedrībai Tavi draugi ir vajadzīgas palīdzīgas rokas. Tāpēc nolēmu aizbraukt pagarākā pusdienu pauzē pāri visai Rīgai, un tāda, kāda biju – ar augstiem papēžiem un biroja drēbēs –, ierados aukstā noliktavā Ventspils ielā 50. Tur bija kartona kastes, makaroni un milti visur, brīvprātīgie, kas kaut ko darīja, bet visam pa vidu pašā noliktavas galā – galds, pie kura sēdēja trīs cilvēki. Vienam no viņiem priekšā bija dators, otram – divi datori un divi telefoni. Tas bija biedrības vadītājs Ulvis Noviks. Piegāju viņam klāt un teicu: man ir divas rokas un divas kājas, sakiet, ko varu palīdzēt. Viņš atbildēja: "Redzi noliktavu? Lūdzu!"
Tajā reizē mājās aizbraucu, šķiet, ap diviem trijiem naktī, nākamajā rītā sešos biju atpakaļ. Tobrīd lielākoties strādājām 24/7, noliktava bija vaļā visu laiku, tāpēc pašā sākumā biju cilvēks, kas izveidoja sistēmu, kur katra kaste jānoliek, lai saprastu, kas kur stāv. Pretējā gadījumā mums nestu mantas, mēs tās krautu kaudzē un nemaz nezinātu, kas kur atrodas. Ulvis, to redzot, teica: brīnišķīgi, tu tiec kronēta par noliktavas karalieni! (Smejas.) Sajutu, ka varētu būt ļoti noderīga, un šeit atgriezos atkal un atkal, un nu jau esmu iesakņojusies uz palikšanu un laikam vēl mazliet.
Cik cilvēku pašlaik iesaistījušies Tavu draugu darbībā?
Pastāvīgi kopā ar biedrību ir kodols – apmēram piecpadsmit cilvēku. Brīvprātīgo skaits īsti nav nosakāms, bet šobrīd tas svārstās starp diviem un trim tūkstošiem. Brīvprātīgos uzskaitīt un reģistrēt sākām mazu brītiņu pēc tam, kad jau bijām sākuši šeit darboties, tādēļ tie daudzie simti cilvēku, kas sākotnēji izgāja cauri ar savām palīdzīgajām rokām, nemaz nav piereģistrēti, taču glabājas bildēs, mūsu sirdīs un atmiņās. Darbs ar brīvprātīgajiem uzliek atbildību, jo mūsu rokās ir tas, lai cilvēku, kurš šurp atnāk ziedot vai palīdzēt, laipni un silti sagaidītu, visu parādītu un pastāstītu, lai visi zinātu, kas viņiem jādara, un lai arī ukraiņi, kas uz šejieni nāk pēc palīdzības, justos pieņemti, saprasti, lai viņiem šeit būtu drošības sajūta.
Ziedojumu vākšana ir kampaņveidīga vai notiek visu laiku?
Ik pa brīdim uzrodas kāds lielāks vai mazāks projekts, kuram nepieciešams finansiāls atbalsts, tāpēc aktuālo informāciju par tiem ievietojam gan soctīklos, gan mūsu mājaslapā www.palidzibaukrainai.lv – piemēram, tad, kad tuvojas furgons, kas plāno doties uz Ukrainu. Tad ir nācies meklēt gan mantu ziedotājus, gan finansiālos atbalstītājus, gan piepildīt konvoju, kas dosies kopā ar mašīnu. Pēdējais lielais sūtījums bija ģeneratori, kas pašreiz Ukrainai ir ļoti nepieciešami. Bet principā ziedot var visu laiku.
Šķiet, pašreiz viena no aktualitātēm ir arī ierakumu sveču gatavošana.
Protams, mēs labi saprotam situāciju mūsu valstī un cilvēku [ziedošanas] spēju robežas, jo nedzīvojam sapņu pasaulē, kurā šķiet, ka cilvēkiem ir bezizmēra kabatas un mājās – bezizmēra ģeneratoru krājumi. Taču, ja nevaram sarūpēt ģeneratorus, tad varam sarūpēt ierakumu sveces, kas cilvēkiem dod iespēju sasildīties un pagatavot maltīti. Tāpēc novembrī sākām iniciatīvu Draugu sveču mēnesis, kura turpināsies līdz Latvijas sveču mēnesim – februārim. Kampaņu palaidām, aicinot cilvēkus gatavot sveces mājās un darbā, skolā un kopā sanākšanās. Teikšu godīgi: tai atsaucībai, kas nāk no visas Latvijas, mums brīžiem pašiem ir grūti noticēt! Mums ir vairāki stāsti par to, kā cilvēki savu dzimšanas dienas ballīti izvēlējušies rīkot kā sveču gatavošanas darbnīcu, vairākās skolās un bērnudārzos bērni paši ieteikuši audzinātājiem, ka viņi gribētu to darīt. Šobrīd uz Ukrainu nosūtītas 17 tūkstoši sveču, kuras tapušas, pateicoties visiem Latvijas sveču taisītājiem. Taču nekas nav beidzies, tāpēc aicinām ikvienu mājās meklēt sveču atlikumus, kas gaida savu iznācienu, un ļaut tiem pārtapt ierakumu svecēs.
Vai šajā laikā cilvēki ziedo arī kaut ko saistītu ar Ziemassvētkiem?
Jā, mums tiek nestas dažādas svecītes, eglīšu mantiņas, mākslīgās egles un dekori, virtenes… Cilvēki acīmredzami grib parūpēties, lai tiem ukraiņiem, kas ir Latvijā, šie Ziemassvētki būtu ja ne priecīgi, tad vismaz siltāki.
Šobrīd strādājam vēl pie viena projekta – Ziemassvētku eglītes ukraiņu bērniem Latvijā, lai arī viņiem būtu kāds maziņš prieciņš, neaizmirstot par viņu mammām.
Un tomēr droši vien šajā darbā nākas saskarties un cīnīties ar visdažādākajām problēmām…
Jā, un viena no tām ir saplēsta un netīra apģērba problēma, kas, šķiet, ir nebeidzama. Cilvēki bieži vien uzskata, ka ziedojamās drēbes vai lietas var būt salauztas vai netīras… Tāpēc mūsu skaļais aicinājums ir: atcerieties, ka ziedojums nenozīmē kādam atdot lietu, kuru tu mestu miskastē. Tas nozīmē kādam citam atdot lietu, kas tev vairs neder, kuru vairs neizmanto. Citādi mēs kļūstam par atkritumu šķirošanas punktu, jo daudzi, labu gribēdami, atved četras veļasmašīnas, no kurām trīs nedarbojas… Savukārt mēs šo lielgabarīta preci ne tikai pieņemam, bet esam spiesti no tās atbrīvoties, lai neieaugtu atkritumu kalnos, un par izvešanu arī maksājam mēs. Tālab aicinām cilvēkus padomāt divreiz un varbūt arī trīsreiz par ziedojamās preces lietojamību. Jo cilvēkam, kurš katru dienu saņem sliktas ziņas no mājām, kurš nokļuvis pilnīgi svešā valstī, mēs tomēr mēģinām ikdienu padarīt kaut cik dzīvojamāku.
Un kāda pieredze ir saskarsmē ar ierēdniecību un birokrātiju?
Mums joprojām ir aktuāls pierobežas projekts [Grebņevā], kur izveidojām ukraiņu sagaidīšanas punktu un kur mana kolēģe saskārusies ar dažādiem "interesantumiem" – piemēram, dažkārt dienām un nedēļām ilgi jāgaida dažādi paraksti un akcepti tikai tādēļ, lai pārvilktu elektrības vadu. Nu, tādas šķietami absurdas lietas.
Spilgtākais pēdējā laika piemērs ir tas, ka robežsargi pierobežā netiek galā ar cilvēku plūsmu – īpaši tagad, aukstajā laikā. Tāpēc sapratām: ja mums ir iespēja palīdzēt, tad mēs to darām! Tika noorganizēta brīnišķīga brīvprātīgo komanda gan no vietējiem Latgales iedzīvotājiem, gan rīdziniekiem, un ir izdevies iekārtot trīs sagaidīšanas punktus, kuros ukraiņus sagaidām ar siltu tēju un maltīti, iedodot siltas zeķes, apārstējot klepu un citas vainas un iesēdinot autobusos, kas nogādās tālāk. Robeža ir tas tranzīta punkts, kas var ievilkties arī uz vairākām stundām, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka viņus tur sagaida un parūpējas. Ja tas nenotiktu, es teiktu, ka mēs kā valsts esam izgāzušies tajā lietā, ko sauc par cilvēcību.
Skatoties uz situāciju kopumā – vai ar attieksmi pret ziedošanu mums viss kārtībā un jums netiek pārmests, ka vajadzētu taču ziedot vispirms saviem trūcīgajiem?
Vasarā, kad sākās atvaļinājumi, cilvēki pašsaprotamu iemeslu dēļ nepievērsa uzmanību mūsu ziņām un lūgumiem, un mēs arī saprotam, ka cilvēkiem ir vajadzīga atpūta no visa, kas notiek, – viņu prāts nevar 24 stundas diennaktī domāt par šausmām, kas notiek Ukrainā. Ja mēs tā darīsim, tad nevarēsim palīdzēt.
Taču katru dienu joprojām domājam: varbūt kaut kur ir kāds, kuru neesam aizsnieguši, kurš par mums nav dzirdējis, kurš nav iesaistījies palīdzībā, jo nav zinājis, kā. Tāpēc nepagurstoši stāstām par to, kas notiek Ukrainā, ka mēs varam palīdzēt Ukrainai. Savukārt tos, kas pārmet, ka nepalīdzam latviešiem, man jāapbēdina: mēs palīdzam arī latviešiem un ikvienam, kurš to lūdz. Protams, savu iespēju robežās. Ja cilvēkam ir nepieciešama palīdzība un mēs varam palīdzēt, tad to arī izdarīsim. Tāpēc sauklis Kopā mēs varam vairāk! raksturo mūs kā biedrību, un tāpēc aicinām cilvēkus nevis darīt darīšanas pēc, bet darīt kopā ar mums, jo – kopā mēs varam izdarīt vairāk.
- Biedrība Tavi draugi dibināta 2012. gadā Engures vidusskolā.
- Biedrībā darbojas 15 pastāvīgo darbinieku un 2000–3000 brīvprātīgo.
- Līdz pagājušajai nedēļai uz Ukrainu bija nosūtītas 17 tūkstoši ierakumu sveču (tās pagatavot aicināts ikviens!).
- Aktuālā informācija par ziedojumiem un kampaņām atrodama biedrības mājaslapā www.palidzibaukrainai.lv.