Ko jums ieliet degvielas tvertnē?

Klimata pārmaiņu kontekstā sabiedrībā ik pa laikam tiek iesētas bažas par to, ka braukšana ar personīgo automašīnu kļūs aizvien dārgāka, neizdevīgāka un pārskatāmā nākotnē, iespējams, no savas benzīna vai dīzeļa mašīnas vispār būs jāatvadās. Pēc gadsimtu ilgas valdīšanas iekšdedzes dzinēju nāve tiek sludināta jau vismaz pāris desmitgažu, taču īsti konkurētspējīgas alternatīvas arī vēl nav. Šobrīd izdaudzinātajiem elektromobiļiem ir daudz trūkumu, ieskaitot augstu cenu, nelielu nobraucamo distanci un ilgu uzlādi. Nemaz nerunājot par to, vai vispār uz mūsu planētas ir tik daudz litija, lai ar ietilpīgiem akumulatoriem aprīkotu visas pasaules iedzīvotājiem nepieciešamās automašīnas, un pēc tam – kur gan vēlāk likt savu mūžu nokalpojušās, videi ne īpaši draudzīgās baterijas?

Apzinoties elektromobiļu vājās puses, nav izslēgts, ka tie būs tikai starpposms ceļā uz kādu efektīvāku, lētāku un videi nekaitīgāku dzinēju veidu. Ne velti pasaules vadošie institūti joprojām turpina nākotnes degvielas meklējumus visdažādākajos virzienos. Jāatzīst, daži no tiem tiešām šķiet dzīvotspējīgi un kādu dienu varētu kļūt par automašīnu galveno darbinātāju.

No jūras dzinējā

Viens no visvienkāršākajiem veidiem būtu aizstāt no naftas saražoto degvielu ar kādu biodegvielas paveidu. Tas aiztaupītu autobūves industrijai nepieciešamību radikāli pārveidot automašīnas – pietiktu vien iekšdedzes dzinējus pielāgot citai degošai vielai. Te gan ir vairākas problēmas. Piemēram, bioetanols pats nespēj pilnībā aizstāt naftas izstrādājumus un kalpo tikai kā piedeva. Līdz ar to degviela pat ar lielu bioloģiskas izcelsmes produktu piejaukumu turpinās piesārņot vidi. 

Liela problēma saistīta arī ar izejvielām. Bioetanolam izmanto labību, kukurūzu, cukurniedres un citus augus, tādēļ agrāk vai vēlāk degvielas nozare sāktu konkurēt ar pārtikas nozari par izejvielām. Tas neizbēgami novestu pie cenu kāpuma abās jomās. Un, ja reiz zinātnieki apgalvo, ka mūsu planētai, jau dzīvojot pēc pašreizējiem principiem, drīz būs grūti pabarot visus uz tās mītošos cilvēkus un dzīvniekus, tad tajos pašos laukos mēģināt sarūpēt vēl arī degvielu nebūtu īpaši prātīgi.

Tādēļ zinātnieki meklē citus biodegvielas iegūšanas veidus un, iespējams, ir tos atraduši ūdenstilpēs. Jūtas Universitātes ķīmiķi gada pirmajā pusē nodemonstrēja, kā lietderīgi izmantot piekrastē lielā daudzumā atrodamās un atpūtniekus tracinošās aļģes. Ar amerikāņu zinātnieku izstrādāto metodi zaļos augus var ātri un lēti pārvērst bioloģiskā izejvielā, izvelkot no aļģēm eļļu saturošos lipīdus. Savukārt no tiem var izgatavot degvielu, ko izmantot dīzeļa dzinējos.

"Mūsu mērķis ir atrast līdzsvaru enerģijas patēriņā. Mēs vēl neesam tikuši līdz vēlamajam rezultātam, taču šis ir svarīgs solis izvēlētajā virzienā," žurnālā Chemical Engineering Science X rakstīja darba grupas līdzvadītājs Leonards Pīss, "mēs esam pārvarējuši nozīmīgu šķērsli, lai padarītu aļģu biodegvielas ražošanu efektīvāku un gudrāku. Šī metode pietuvina mūs biodegvielas radīšanas enerģētiskajam līdzsvaram tuvāk nekā jebkad iepriekš." Jāpiebilst, ka par aļģēm kā degvielas avotu tiek runāts jau vismaz gadus desmit, taču cēlie nodomi vienmēr atdūrušies pret degvielas iegūšanas izmaksām. Iespējams, tagad tiks sperts plats solis uz priekšu.