Dzīvojam "ātrās modes" laikmetā, kad tendencēm izsekot ir tikpat galvu reibinoši kā braukt karuseļos. Piedāvājums rada pieprasījumu un otrādi. Bieži uz zemākas kvalitātes rēķina. Vecajā Eiropā bijuši skandāli par neizpārdoto, tātad pat nevalkāto apģērbu sadedzināšanu. Varbūt vēl neatļaujamies būt tik izšķērdīgi, tomēr pucēties gribam un patērējam aizvien vairāk.
Izvēle bieži ir starp lētu un jaunu (bieži nekvalitatīvāku) vai kvalitatīva zīmola, bet jau valkātu apģērbu. Lietotā apģērba veikali mūs pavadījuši no neatkarības pirmsākumiem, kad vesela paaudze izauga ar humpalām, līdz mūsdienām, kad medīt pērles ir hipsterīgi un moderni.
Ar risinājumu nesteidz
Vides organizācijas atgādina: tekstila industrija pasaulē ir otra dabai kaitīgākā pēc naftas rūpniecības. Tā mežonīgos apjomos patērē dabas resursus un vienlaikus rada piesārņojumu (pesticīdi, apstrādē izmantotās ķimikālijas, transports) un sociālās problēmas.
Precīzu un svaigu datu par tekstila materiālu apjomu mūsu sadzīves atkritumos gan nav, tomēr atsevišķi pētījumi top. Kā SestDienai stāsta Eco Baltia vide direktors Jānis Aizbalts, uzņēmuma nesen veiktajā izpētē secināts, ka Latvijā ik gadu atkritumos izmetam ap 40 000 tonnām tekstilizstrādājumu, kas atbilst astoņiem procentiem no sadzīves atkritumu svara. Ja šāda tendence turpināsies, proporcija varētu vēl augt. Atkritumu apsaimniekotāji atzīst, ka tekstila dēļ arī sprūstot atkritumu šķirošanas lentes un strauji aizpildoties poligoni. Kā nu ne, ja modes industrija aizvien plašāk izmanto tieši sintētiskās šķiedras, kas noārdās tikpat lēni kā plastmasas iepakojumi!
Salīdzinot ar citām šajā rakstu sērijā jau pieminētajām atkritumu apsaimniekošanas problēmām, šī valstiskā līmenī spriedzi vēl nerada. Taujāta par Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) prioritātēm un stratēģiju šajā jautājumā, Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norāda, ka Latvijai, sākot ar 2025. gadu, būs pienākums ieviest dalīto atkritumu savākšanu arī tekstilam. Konkrētos pārstrādes mērķus plānojot izstrādāt Eiropas Komisija – vienotus visām dalībvalstīm –, tāpēc Latvija nogaidīs un pati tādus neveidos. Tomēr ministrijai esot zināms, ka ar tekstila atkritumu jautājumu jau strādājot gan atkritumu apsaimniekotāji, gan vieglās rūpniecības uzņēmumi.
Tāpat jau ir iniciatīvas tekstila atkritumu ziedošanas, kā arī apģērbu otrreizējās izmantošanas jomās.
Pat līdz netīriem pamperiem
Tik tiešām jāatzīst – sekojot zaļi radošajām (atzīsim, arī iedzimti taupīgajām) vēsmām, Latvijā arvien vairāk atkritumus mazinām, apģērbu, apavus un aksesuārus iemainot vai pat tirgojot. Uzvaras gājienu svin dažādas mantu mainīšanas ballītes un tā sauktās brīvbodes, kurās cilvēki bez maksas savas nederīgās lietas iemaina pret citām. Nekautrējoties no merkantilisma auras, vairāk andelējas gan smalki organizētos lietotās modes pasākumos, gan tajos pašos krāmu tirdziņos vai internetā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 29. marta - 4. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!