Kas īsti notiek noslēpumainajos melnajos caurumos? Vai šie neizpētītie kosmiskie objekti, kas iesūc visu, kas nonācis to tuvumā, patiešām ir vārti uz citām dimensijām? Varbūt tie vienkārši ir kā milzīgs plēsējs, kas brutāli aprij jebko? Simtprocentīgi drošas atbildes uz šo jautājumu nav pat prominentākajiem kosmosa pētniekiem, taču tie ik pa laikam nāk klajā ar kādu intriģējošu niansi, ko uzzinājuši par šo Visuma fenomenu. Un šovasar viņi lutina ar atklājumiem.
Vispirms NASA superdators uzģenerēja interesantu simulāciju par tēmu, kas notiktu ar cilvēku, ja viņš nonāktu melnajā caurumā. Atšķirībā no fantastikas romānu autoru sapņainajām vīzijām par tumšiem tuneļiem, caur kuriem var nonākt uz citām apdzīvotām planētām, amerikāņu astrofiziķu versija nav diez ko vilinoša. Saskaņā ar viņu versiju tāda mēroga melnais caurums, kāds ir mūsu galaktikas centrā esošais Sagittarius A*, dažās sekundēs izstieptu cilvēku vai kādu objektu garu jo garu un pieliktu punktu dzīvei.
"Cilvēki bieži par to jautā, un šo grūti iztēlojamo procesu simulēšana palīdz man savienot relativitātes matemātiku ar faktiskajām sekām reālā Visumā," portāls ScienceAlert citē astrofiziķi Džeremiju Šnitmanu no NASA Godarda Kosmosa lidojumu centra, "tāpēc es simulēju divus dažādus scenārijus: vienu, kurā drosmīga astronauta vietā izmantota videokamera vienkārši palido garām notikumu apvārsnim un attālinās no tā, un otru, kurā tā šķērso robežu, nolemjot sevi bojāejai."
ZINĀŠANU SUMMA
Izveidot šādu simulāciju nebūt nav viegli, jo melnie caurumi ir ļoti vāji izpētīti. Tos pat varētu izmantot kā visu cilvēcei nezināmo lietu simbolu. Par melnajiem caurumiem ir daudz domāts, daudz runāts, taču pēdējā pusgadsimtā iegūtais zināšanu apjoms par tiem ir niecīgs. Pētniekiem ir zināms, ka melnos caurumus veido masīvu mirušo zvaigžņu kodoli, kas sabrūk savas gravitācijas ietekmē, tie ir tik blīvi, ka to matērija saspiežas telpā, kas no mūsu šā brīža fizikas izpratnes nav izskaidrojams.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 28. jūnija - 4. jūlija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!