"Draugs uzaicināja vakariņās, kuru noslēgumā cita starpā piebilda, ka viss, ko apēdām, bija atrasts miskastē," saka Marta. Pirmā doma bijusi "fui!", bet tālākās sarunas gaitā viņa sapratusi, ka dumpster diving jeb ēdiena meklēšana atkritumu tvertnēs patiesībā nav peļama doma. Turklāt bieži tur nonāk labi produkti, kuriem vienkārši šodien beidzas derīguma termiņš, vai tādi, kas vizuālo īpatnību dēļ neiziet patērētāju acs perfektuma kontroli.
Doties pēc maltītes uz miskasti cilvēkus pamudina dažādi nodomi – gan rūpes par dabu un nespēja noskatīties vērienīgajā resursu izšķērdēšanā, gan piedzīvojumu gars vai vienkārši ziņkāre. Pirmā doma, kas, par to izdzirdot, nāk prātā, parasti ir finansiāli apsvērumi, taču neviens no SestDienas uzrunātajiem "daiveriem" nav devies uz miskasti, kabatā grabinot pēdējos centus. Vienlaikus arī jāatzīst – lai gan šādā praksē grūti atrast ko nosodāmu, jau iepriekš pieminētais "fui!" nereti tomēr pamanās iezagties sarunās, tāpēc dalīties pieredzē cilvēki gatavi vien tad, ja netikšot atklāts uzvārds vai, kā saka Ilze:
"Mana ģimene varētu nebūt īpaši priecīga, ka visa Latvija mani zinās kā to meiteni, kas ēd no miskastēm."
Visos laikos bijuši cilvēki, kuriem klājas grūti un atkritumu tvertnes reizēm ir vienīgā iespēja piepildīt vēderu. Taču šodien miskastes vāku labprāt ver vaļā arī pārtikuši ļaudis. "Paldies Dievam, es nekad neesmu jutusi badu vai bijusi spiesta domāt, kā lai nodrošinu sev vakariņas. Es dumpster diving uztveru vienkārši kā loģisku rīcību," teic Ilze, kura jau otro gadu dzīvo Zviedrijā un vismaz reizi nedēļā ielūkojas vietējo veikalu atkritumos. "Es glābju ēdienu," viņa uzsver un sāk uzskaitīt, kādas delikateses pa tiešo no miskastes nonāk viņas galdā, – dārgi sieri, šokolāde, dārzeņi, konditorejas izstrādājumi un citas preces, ko veikala plaukti vairs nepanes, jo tām nule kā beidzies termiņš.
Latvijā gan par to tiek domāts mazāk un arī "miskastes nirējiem" nav nekādas zelta dzīves. Veikali, nevēloties, lai cilvēki visu izmētā, savas atkritumu tvertnes glabā kā lielākos dārgumus un slēdz ar desmit atslēgām. Tas nereti tiek pamatots ar argumentu, ka veikali nevēlas uzņemties atbildību, ja kāds saindēsies. Savukārt tās miskastes, kuras ir vaļā, visbiežāk ir tukšas vai sevī glabā tiešām bojātas preces, teic zinātāji. Vispasaules dumpster diver galvenajā uzziņas avotā trashwiki.org ir maz informācijas par Latviju – vien pāris ierakstu, kas liecina, ka šo to var atrast pie Rīgas Centrāltirgus un mazpilsētu veikaliem.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 6. - 12. aprīļa numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!
Onslow