Kaut arī pēdējā laikā internetu un digitālās platformas vaino visā, sākot no Brexit un Donalda Trampa ievēlēšanas līdz sabiedrības sašķeltības vairošanai un kakla muskuļu slimību veicināšanai jauniešiem, nevar noliegt, ka informācijas laikmets ir atvēris daudzas durvis. Iespējas mikrouzņēmējam pašam pārdot preces cilvēkiem otrā pasaules malā, vientuļniekiem atrast draugus un pētniekiem domubiedrus starptautiskiem projektiem, apgūt jaunas zināšanas, ārstiem apmainīties ar slimību vēsturēm un pacientiem saņemt konsultāciju, atrodoties simtiem kilometru attālumā, ir radušās, pateicoties tikai spējai pārsūtīt informāciju gaismas ātrumā.
Taču, kā ar jebkuru izgudrojumu, to vajag pareizi lietot, lai tas nestu maksimālo ieguvumu visiem, vēl jo vairāk – vienmēr ir risks, ka šis izgudrojums paliks pieejams tikai pašiem turīgākajiem un veiksmīgākajiem, atstājot visus pārējos kaut kur aizmugurē. Tādas bažas attiecas arī uz modernajām tehnoloģijām, jo, kā liecina pētījumi, tieši iespēja un prasme izmantot digitālās tehnoloģijas ir tas, kas krasi ietekmē sabiedrības vienlīdzību, digitālā plaisa nu, iespējams, ir kļuvusi bīstamāka par izglītības vai ienākumu plaisu, jo tieši digitālo tehnoloģiju iespējas ir tās, kas var ļaut pārvarēt visas citas plaisas.
Diena jūnijā sāka projektu Nepieslēgtie*, lai noskaidrotu, kāda ir interneta pieejamība Latvijā. Statistikas dati liecina, ka 21% mājsaimniecību nav pieejams internets, tāpēc Diena uzdeva jautājumu – vai Latvija, steidzoties kļūt par digitālo tehnoloģiju milzi, neaizmirst tūkstošiem cilvēku, kuri vēl nav "ielaisti viedvalstī". Žurnāls SestDiena nolēma pievērst uzmanību globālajai cīņai ar digitālo plaisu un noskaidrot, kā problēmu risina tajās pasaules valstīs, kurās šīs problēmas ir daudz smagākas nekā Latvijā.
Cilvēktiesības
Arvien vairāk starptautisko tiesību aizstāvju organizācijas norāda, ka piekļuve vai vismaz iespēja piekļūt modernajām tehnoloģijām ir cilvēka pamata tiesības. Šo ideju nostiprina 2016. gadā pieņemta ANO rezolūcija, kurā norādīts, ka cilvēkam internetā ir tās pašas tiesības kā ārpus tā, proti, šīs nesaistošās rezolūcijas mērķis ir iestāties pret valstīm, kuras bloķē dažādas interneta vietnes vai cenzē konkrētus viedokļus. Kā vēsta portāls Independent 2016. gadā, kad rezolūcija tika pieņemta, gan Krievija, gan Ķīna vēlējās tajā veikt vairākus labojums un ieviest atrunas.
Rezolūcijā teikts, ka runas brīvība un citas fundamentālas tiesības valstīm būtu jāsargā gan tiešsaistē, gan «īstajā» pasaulē.
Tāpat Eiropas Savienībā noteikts, ka visiem pilsoņiem jābūt pieejai elektroniskajām komunikācijas iespējām. Vienkāršoti sakot, ir noteikts – lai kur pilsonis ES būtu, viņam ir tiesības tikt pie elektroniskās komunikācijas, arī interneta pieejas, labā kvalitātē par saprātīgu cenu. Tāpat marta vietnē WiFi4EU Eiropas Savienības (ES), kā arī Norvēģijas un Islandes pašvaldības varēja pieteikties ES finansējumam publisku bezmaksas bezvadu interneta pārklājumu ierīkošanai. Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers minējis, ka iniciatīvas mērķis ir līdz 2020. gadam nodrošināt, lai visos Eiropas ciematos un visās pilsētās galvenajos sabiedriskās dzīves centros būtu pieejams bezmaksas bezvadu internets.
"Šodien, atklājot portālu WiFi4EU, mēs speram konkrētu soli, lai palīdzētu pašvaldībām nodrošināt bezmaksas bezvadu internetu. Tas ir būtisks panākums, taču vienlaikus es uzstājīgi mudinu Eiropas Parlamentu un Padomi pabeigt darbu pie ierosinātā Elektronisko sakaru kodeksa, lai nodrošinātu ātrgaitas savienojamību visā ES teritorijā. Tas ietver spektra koordināciju visā Eiropā un ieguldījumu enerģisku stimulēšanu Eiropai vajadzīgajos augstas veiktspējas tīklos," sacīja Komisijas priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips.
Jānorāda gan, ka programma ir mazliet aizkavējusies, – jūnija vidū tika paziņots, ka tehnisku iemeslu dēļ programmas sākšana kavēsies. Tomēr atsaucība bija liela – pēc palīdzības izsludināšanas 15. maijā pirmajās stundās tai pieteicās 11 000 pašvaldību. Arī Latvijas pašvaldības bija izrādījušas interesi.
Plaisas pieaug
Pasaulē šobrīd ir vairāk nekā septiņarpus miljardu iedzīvotāju, un, kā liecina statistika, 2017. gada beigās internetu lietoja 54,4% (mazliet vairāk nekā četri miljardi). Lai gan ir vērojams pozitīvs pieaugums, vēl aizvien liels skaits pasaules iedzīvotāju nevar izmantot digitālo tehnoloģiju piedāvātās priekšrocības.
ANO savā 2017. gada ziņojumā par platjoslas interneta pieejamību norādīja, ka attīstītajās valstīs interneta ātrums turpina palielināties, tas rada viltus priekšstatu, ka visā pasaulē ātrums pieaug vienmērīgi, bet patiesībā atšķirības starp dažādām valstīm turpina dramatiski iezīmēties. Ilustrāciju šai problēmai min BBC, norādot, ka Dienvidkorejā vidējais ātrums ir 28 megabiti sekundē, savukārt Nigērijas 1,5 megabiti gada laikā kopš 2016. gada ANO ziņojuma nav pieredzējuši būtisku pieaugumu.
ANO brīdina, ka starpības pieaugums var plaisu, kas tagad jau ir novērojama, pārvērst par digitālo aizu. Eiropā 76% iedzīvotāju var izmantot internetu, bet Āfrikā tikai 21,6% tas ir pieejams. "Lielās plaisas pieslēgtībā paliek, un tās galvenokārt ir saistītas ar infrastruktūras un izmaksu problēmām, kā arī ar prasmju un būtiska vietēji radīta satura trūkumu," teikts ziņojumā.
Ne tikai izklaidei
Lai gan iespējams, ka pirmās asociācijas ar internetu ir saistītas ar dzīves ērtumu, piemēram, iepirkumiem internetā vai izklaidējošu video skatīšanos, digitālās tehnoloģijas, kā pasvītro arī ANO ziņojums, ir būtisks rīks gan uzņēmējdarbības attīstīšanai, gan demokrātijas procesiem, gan izglītības un glābšanas dienestiem.
Bezpeļņas organizācija The Borgen Project norāda, ka interneta pieeja trešās pasaules valstīs palīdzētu cīnīties ar slimību izplatību, jo veselības aprūpes speciālistiem būtu ērtāka iespēja sazināties, kā arī dalīties ar informāciju par slimību izplatību. Tāpat reģionos, kur nav pieejama veselības aprūpe, digitālie risinājumi ļautu cilvēkiem sazināties ar ārstiem, lai konsultētos par vajadzību mērot tālu ceļu pie ārsta. Tāpat tiek uzsvērta iespēja izglītot pilsoņus par veidiem, kā izvairīties no HIV un citām slimībām. The Borgen Project arī uzsver izglītības un ekonomiskos ieguvumus, ko valsts iegūst ar lētāku un ērtāku pieeju internetam.
Satelīti
Viens no risinājumiem, kuru jau gadu desmitiem piemin kā glābiņu no interneta nepieejamības pasaulē, ir satelītu internets, proti, pretēji tradicionālajam kabeļu risinājumam dažādi tehnoloģiju uzņēmumi apsver iespēju internetu piegādāt caur satelītiem. Tomēr būtiska problēma vienmēr ir bijusi lēnais interneta ātrums un reaģēšanas laiks. Kā raksta tehnoloģiju portāls Wired, jaunajā kosmosa sacensībā ar ambīcijām atrisināt problēmas nu jau vairākus gadus iesaistījušies divi sāncenši – izgudrotājs un miljardieris Īlons Masks, kuru atbalsta Google, un mazāk zināmais Gregs Vailers, kuru atbalsta miljardiera Ričarda Brensona The Virgin Group. Viņi plāno risināt nestabilā un palēnā interneta ātruma problēmu, izvietojot satelītus zemajā Zemes orbītā. Tomēr kritiķi norādījuši, ka pilnvērtīga tīkla izveidošanai būtu nepieciešami vairāki simti, ja ne tūkstoši satelītu, tas rada jautājumu, vai potenciālais interneta tīkls spētu piedāvāt pakalpojumu par tādu summu, kas gala lietotājam liktos pieņemama. Jāatceras, ka šie risinājumi ir paredzēti pasaules vietām, kur dzīvo liela daļa nabadzīgāko planētas iedzīvotāju.
Masks ar SpaceX izmaksu problēmu plāno daļēji risināt, izmantojot kompānijas izstrādātājas atkārtoti izmantojamās raķetes, tādējādi ievērojami palētinot satelītu palaišanas procesu. Kā vēsta Wired, februārī uzņēmums kopā ar savas raķetes testu palaida arī divus izmēģinājuma satelītus."«Šie lielie zvaigznāji (satelītu grupas – red.) ir ļoti neefektīvi," izdevumam sacījis satelītu komunikāciju industrijas analītiķis Rodžers Rašs un piebildis – pat ja plānotie satelīti ir lētāki nekā tie, kas tika izmantoti 90. gados, tie tik un tā ir dārgi. "Tie ir lētāki, bet, ja jums vajag 4000 tādu, tad tiem būtu jābūt 1000 reižu lētākiem."
Jāpiebilst, ka minētie izgudrotāji un miljonāri nav vienīgie, kas mērķē uz kosmosu. Rietumu silīcija ielejās ir vairāki citi uzņēmumi, kas plāno attīstīt savu interneta biznesu, izmantojot satelītus. Šobrīd galvenokārt tiek meklēti iespējamie veidi, kā padarīt produktu pēc iespējas lētāku.
Gaisa baloni
Interneta milzis Google nu jau gandrīz desmit gadu plāno un pēdējos gados arī īsteno projektu Loon, kura mērķis ir, izmantojot balonus, kas lidinās virs zemes apmēram 18 km augstumā, dot piekļuvi internetam visā pasaulē, fokusējoties uz attīstības valstīm un grūtāk pieejamajiem reģioniem. Lai gan visa pasaule vēl nav pieslēgta, baloni tiek izmēģināti un arī reāli lietoti jau vairākās pasaules vietās – pagājušā gada rudenī, kad Puertoriko cieta vētrās, Google projekts ātri saņēma ASV uzraugu atļauju izmantot balonus, lai nodrošinātu internetu cietušajā valstī. 2017. gadā līdzīga palīdzība tika sniegta Peru iedzīvotājiem, kuri bija cietuši postošos plūdos. "Vairāk nekā 160 GB datu tika nosūtīti cilvēkiem 40 000 kvadrātkilometru lielā platībā, tas ir apmēram Šveices izmērs," rakstīts projekta oficiālajā blogā, ar piebildi, ka šis datu daudzums ir pietiekams, lai nosūtītu 30 miljonus WhatsApp ziņu vai divus miljonus e-pastu.
Šomēnes Indijas medijs The Mobile Indian ziņoja, ka, izmantojot Loon tehnoloģijas, Utarakhandas štatā, kas atrodas valsts ziemeļos kalnainā apvidū, tiks piegādāta pieeja internetam. Kā vēsta Indijas mediji, baloni piegādās bezvadu internetu līdz pieciem megabitiem sekundē un vismaz sākotnēji tas būs bezmaksas. Viens balons, izmantojot virziena antenas, varēs nosegt apmēram 7,5 kvadrātkilometrus lielu platību. Šajā štatā interneta pieeja nav vismaz 680 ciemiem, kuros dzīvo gandrīz 17 000 cilvēku, jo tradicionālo «vadu internetu» ievilkt šajā apvidū ir ļoti grūti. Paredzams, ka baloni palīdzēs monitorēt dabas apstākļus un izsaukt palīdzību ārkārtas gadījumos.
Pēdējos trīs gados interneta milzis Google sadarbībā ar Indijas dzelzceļu ir ieviesis bezmaksas bezvadu interneta pieeju 400 vilcienu stacijās un jau ir sācis līdzīgu sadarbību Meksikā un Indonēzijā.
Vadi noderēs
Bieži vien izsapņotie plāni izgāžas vēl pirms sākšanās, piemēram, nule Facebook paziņoja, ka atteiksies no idejas piegādāt internetu, izmantojot ar saules baterijām darbināmus, milzu izmēra bezpilota lidaparātus. Jānorāda, ka pretēji tam, ko bieži gadās dzirdēt, tuvākā nākotnē "vadu internets" netiks izskausts. Iespējams, daudz kur, kā jau to var novērot arī Latvijā, privātpakalpojumu lietotājs savā mājoklī izmantos bezvadu risinājumu, taču tas nenozīmēs, ka bezvadu raidīšanas stacija nebūs pieslēgta globālajam tīmeklim ar vadu.
"Tas nav seksīgi – būvēt ceļus, bet mēs nepārvarēsim infrastruktūras trūkumu, uzbūvējot lidojošas mašīnas," Wired sacījis Silīcija ielejas uzņēmuma EveryLayer pārstāvis Marks Samers. Viņa uzņēmums nodarbojas ar tradicionālā bezvadu interneta ieviešanu Āfrikā, Karību un Dienvidāzijas reģionā. Bieži vien problēmas ar interneta pieejamību rada ne tikai faktiskais infrastruktūras trūkums, bet arī konkurences neesamība, tāpat kritiķi norāda, ka atrast investorus ar piedāvājumu ieguldīt naudu tradicionālajā internetā ir daudz grūtāk nekā satelītos vai gaisa balonos.
21% mājsaimniecību Latvijā nav pieejams internets. Laikraksta Diena projekts Nepieslēgtie meklēs atbildi uz jautājumu – kā dzīvo tie, kuri nav pieslēgti tīklam. Iesaisties!
trusis nejaukais
Ja