Latvijas Valsts prezidentiem SestDiena nopietni pieķērās 1993. gada 13. novembra numurā, gan Salonā intervēdama Gunti Ulmani, gan kopā ar Jāni Stradiņu atskatoties vēsturē. "Līdz 1922. gadam Latvija vēlētu prezidentu nedabūja. Tāpēc republikas pirmajos gados Latvijas valsts galva vispirms bija Tautas padomes priekšsēdētājs, vēlāk – Satversmes sapulces priekšsēdētājs. Pirmie divi tā laika valsts galvas Jānis Čakste un Gustavs Zemgals bija arī vēlākie pirmie Latvijas prezidenti. Izcilākais no visiem prezidentiem bija Jānis Čakste, viņš baudīja vislielāko tautas cieņu.
1922. gada 14. novembrī Jāni Čaksti ievēlēja gandrīz vienprātīgi, ar 92 balsīm par. 1925. gadā Čakstem bija pretkandidāti, Jānis Rainis, kurš sākumā savāca 33 balsis, Kārlis Ulmanis 32, bet Čakste tikai 29 balsis. Tad Rainis savu kandidatūru atsauca, stipri apvainojās un aizgāja uz mājām, un Čaksti ievēlēja ar 60 balsīm (Ulmanim – 31 balss). Par Čaksti balsoja kreiso partijas un gandrīz visas minoritā tes. Šīs vēlēšanas notika piektdienas vakarā, un trīs žīdu frakcijas deputāti lūdza atļauju balsot ārpus kārtas, jo, sākot ar saules rietu, viņi nedrīkst rakstīt…."