Mirušos atšķirībā no pensionāriem, par kuru balsīm cīnās Latvijas politiķi, vairs nevar uzpirkt ar bezmaksas tramvaju. Mirušie necīnīsies par visu autoceļu pārvēršanu veloceliņos vai tiesībām smēķēt tikai zem ūdens, viņu tolerance ir absolūta. Tik absolūta, ka gandrīz vai gribas pieņemt, ka viņi jau balso, jo absolūti tolerants balsotājs balso tā, lai neradītu grūtības citiem. Protams, viņu absolūtās tolerances rezultātā mēs iegūstam tādus balsojumus, it kā balsotu vieni paši, bez mirušajiem.
Uz dažu citu balsojumu tas attiecas vēl vairāk nekā uz parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Lūk, Radio SWH no rītdienas sāk balsojumu par simtgades dziesmu, šajā SestDienas numurā par to stāsta mūs vecākā komercradio līdzdibinātājs un vadītājs Jānis Šipkēvics. Runa ir par dziesmām, kas bijušas populāras tautā no 1918. gada līdz mūsdienām. Tā kā mirušie nebalsos, man ir drusku bažas, vai pārsvarā netiks sabalsotas jaunākas dziesmas. Ja balsotu arī mirušie, simtnieka augšgalā noteikti būtu tādas dziesmas kā Pār kapiem laižas melnas vārnas vai Pulcējaties, latvju dēli ar skaisto finālu: "Tikai Gaujas malā mani vieglās smiltīs guldiniet, pilnu kausu salda alus kapā līdzi gremdējiet." Un, protams: "Pati nāve pie man’ nāk Un ar mani runāt sāk" ar beigām, kas derēs arī tūkstošgadē: "Par šo alus glāzīti Vari dzīvot mūžīgi."
Bet pagaidām Latvijai ir tikai 99. jubileja. Šis skaitlis ir īpaši patīkams. Pie tā, ka visas cenas beidzas ar 99, ir tik ļoti pierasts, ka valsts jubileju šis 99 padara patīkamu kā iepirkšanos. Šoreiz vēl var pa vieglo, nav jāuzdod sev tādi jautājumi kā: "Vai esmu pietiekami darījis?", un var izlikties nesaprotam, ka formula "es mīlu šo zemi, bet nemīlu valsti", tulkota latviešu valodā, nozīmē: "es gribu tiesības, bet negribu pienākumus".
Žurnāla SestDiena 17. – 23. novembra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Nirstu mūzikā kā baseinā. Jānis Šipkēvics seniors ar Radio SWH nodod tautas balsojumam Latvijas simtgades dziesmu sarakstu, atklāj radio dzimti un savu piederību laimīgajai paaudzei.
LATVIJAI VAJAG. Karogus. Šonedēļ viss ir tik sarkanbaltsarkans. Karoga krāsas lentītes, brošas, bietes ar kazas sieru un, protams, karogi, kas latvietim svēti.
LAIKA MAŠĪNA. Likteņa līdumniekus atšķetinot. Liezēres pagasta mājas Kalna Jaunzemi stihiski ir kļuvuši par savdabīgu muzeju. Cilvēki kāpj kalnā un meklē Enijas māju, paši ieviesuši viesu grāmatu. Tik ļoti seriāls Likteņa līdumnieki uzlicis mājām savu iztēloto stāstu. Taču patiesībā mājā dzīvojošās dzimtas liktenis ir bijis vēl traģiskāks par filmā izstāstīto.
PASAULĒ. Barca starp futbolu un politiku. Titulētais futbola klubs Barcelona ir ierauts politiskajā krīzē, ko izraisīja Spānijas neatzītais Katalonijas neatkarības referendums. Komandai vienmēr bijusi svarīga vieta kataloņu nacionālajā apziņā.
TĒMA. Divpadsmit kvadrātmetru mājas sajūtas. Tā vietā, lai izvēlētos būvēt trīsstāvīgu māju, kas atbilst amerikāņu sapnim, dažiem nepieciešami vien pāris kvadrātmetru. Sīkmājiņas gūst aizvien lielāku popularitāti, un arī Latvijā ir cilvēki, kas sapņo par ļoti kompaktu mājokli, ko varētu novietot kaut vai meža vidū.
TUVPLĀNĀ. Iekārdināja smagums. Rīga vienmēr būs manas mājas, bet man ir jāvirzās tālāk – pēc diviem Korejā Seulas Universal Ballet nostrādātajiem gadiem un spožas uzvaras baleta konkursā Maskavā saka starptautiski atzītā Latvijas baleta zvaigzne Evelīna Godunova. Turpmāk viņa dejos Berlīnes Valsts baletā, bet uz vienu vakaru atgriežas uz mūsu Operas skatuves.
TEHNOLIĢIJAS. Hipercilpas teorija. Pēdējā laikā bieži piesauktajam cauruļvadu transportam jeb Hyperloop netrūkst gan aizstāvju, gan noliedzēju. Pirmie Hyperloop uzskata par nākotnes transportu, bet otrie ir pārliecināti, ka Hyperloop ir gluži vai afēra, no kuras vismaz pārskatāmā nākotnē nekas labs nav gaidāms.
CEĻOJUMS. Dienvidkorejas Havaju salas. Vulkāniskā Čedžu sala – vieta, kuru katru gadu apmeklē 10 miljoni tūristu.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, AKTUĀLS VIEDOKLIS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
reptilis
citiem vārdiem
Andrejs Bricis