Bet par tiem pirmajiem mirkļiem manas atmiņas ir vairāk biedējošas – par to vienu janvāra vakaru, kad tētis, kurš bija žurnālists un tolaik strādāja gan Latvijas Radio, gan Preses namā, nebija mājās, jo vēl tikai nāca no darba. Es zināju – viņš vienmēr iet cauri Bastejkalnam. Un zināju – visticamāk, viņš to dara arī šovakar. Bet tur taču šauj! Kadri ar ložu lidojuma skaņām, ko tajā vakarā raidīja televīzija, man iespiedušies atmiņā neizdzēšami. Šķita, tie ilgst stundām, veselu mūžību – līdz atskanēja durvju zvans. Tētis bija mājās, nejaušības dēļ šoreiz izlēmis iet pa citu ceļu.
Tagad atskatoties barikāžu dalībnieki atceras gan nedrošību un vienlaikus neparasto drosmi, kas saliedēja, gan ilūzijas, kas drīz vien sabruka, saskaroties ar pārmaiņu nesto realitāti. Katru gadu, kad pienāk janvāris, šķiet, ka barikāžu stāsti skan pirmo reizi. Šīs atmiņas vienmēr ir ne tikai svarīgas, bet arī interesantas – neapnīk ne stāstīt, ne klausīties. Skaidrs arī, ka šis laiks joprojām nav izpētīts un tajā vēl pārāk daudz melno plankumu, tāpēc jāturpina – gan stāstīt, gan klausīties.
Taču kopš tiem – nu jau ceturtdaļgadsimtu senajiem – notikumiem, šķiet, gada pirmais mēnesis man personīgi vienmēr liksies tāds nemierīgs. Arī šis gads to apliecina. Tepat pie mums – pēc visādiem gājieniem ar karalienēm un zirdziņiem beidzot nosaukts premjera kandidāta vārds. Atliek vien cerēt, ka turpmākais process būs ātrāks, kaut, vērojot līdzšinējo kurvīšu apmaiņu politiķu starpā, tā vis neizskatās.
Savukārt Jaungada nakts vardarbība Ķelnē un citviet Eiropā likusi ne tikai ar jaunu sparu uzbangot diskusijām par bēgļiem, humānismu un politkorektumu, bet, visticamāk, arī nesīs pārmaiņas līdzšinējā Eiropas Savienības politikā. Arī Latvijā mums kaut vai sev pašiem jāspēj atbildēt – ko īsti mēs par to domājam, kur un kādus redzam risinājumus problēmām. Malā stāvēt nevarēs.
Bet tam visam pāri, pat ja pavisam nesaistīti, – skumjā ziņa par vēl vienas zvaigznes nodzišanu (vai varbūt – viņa gadījumā – kārtējo pārdzimšanu) lika iesmelgties kādai ilgi rezonējošai stīgai. Un visu nedēļu klusi dziedāt pie sevis Bovija balsī. Par rētām, kas piedzīvotas un mūs veidojušas. Par brīvību.
Šīs SestDienas, 15. - 21. janvāra, numurā lasiet:
TĒMA. Brīvība barikādēs. Pirms 25 gadiem Vecrīgā smaržoja pēc dūmiem un dīzeļdegvielas un dominēja latviešu valoda. Nu jau ceturtdaļgadsimtu senie notikumi joprojām dzīvi aculiecinieku atmiņās, bet versijās par notikušo – aizvien daudz miglā tīta.
IN MEMORIAM. Atradis pārdzimšanas noslēpumu – Deivida Bovija aiziešana ir kā nocirsta plauksta ne vien rokmūzikai, bet visai popkultūras pasaulei. Rūķu karalis un vampīrs filmās, mūžīgi mainīgs mākslinieks uz skatuves; viņa reiz uz galda atstātie sērkociņi joprojām tiek glabāti kā relikvija. Ne tikai faktos, bet arī savās atmiņās par leģendāro mūziķi un viņa atstātajiem nospiedumiem cilvēkos dalās Uldis Rudaks.
AKTUĀLI. Kučinskim atdotā iespēja. Piecas nedēļas visu acu priekšā ar savu neizlēmību, iekšējo sašķeltību un stingru turēšanos pie partijas līderes Solvitas Āboltiņas kā vienīgās iespējamās premjera amata kandidātes Vienotība pazaudēja iespēju veidot jauno valdību. Kas un kāds ir Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izraudzītais Māris Kučinskis, kāpēc tik ilgi ievilkās premjera meklējumi, un vai kandidāta nominēšana kašķus atrisinās? SestDiena seko līdzi politisko drāmu un kašķu cēloņiem.
PASAULĒ. Baisā Jaungada nakts, kas var mainīt Eiropu. Kas īsti gadumijā notika Ķelnē un vairākās citās Eiropas pilsētās – kāpēc policija, politiķi un mediji par masveidīgajiem uzbrukumiem sievietēm neziņoja laikus? Fakti un versijas.
VIEDOKĻU SADURSME par režisora Alvja Hermaņa izteikumiem saistībā ar imigrantu pieplūdumu Eiropā. "Īstais apdraudējums Eiropai ir ne tik daudz šie arābu imigranti, cik pašu rietumnieku gļēvums," uzskata režisors un izsaka pesimistiskas prognozes par Eiropas Savienības nākotni. Ko par to saka citi? Viedokļu sadursmē komunikācijas risku analītiķe Rita Eva Našeniece un partijas Latvijas attīstībai priekšsēdētājs Juris Pūce.
TUVPLĀNĀ. Racionālā Ksenija. Plašākai publikai Ksenija Andrijanova kļuva pazīstama, kad viņai izdevās iznest cauri vairākus lielākos Latvijas interneta portālus, apzināti tiem piespēlējot absolūtas muļķības, lai pārbaudītu, cik viegli tās var kļūt par mediju saturu. Ikdienā Ksenija strādā bērnudārzā un raksta emuāru, kas ir ļoti populārs. Parasti tik lielu uzmanību no komentētāju puses izpelnās tēmas par gejiem vai bēgļiem, taču Ksenija raksta par… uzturu!
VESELĪBA. Viss labais notiek miegā. Nereti sabiedrībā valdošie uzskati, ātrais mūsdienu dzīves temps, kad jāpaspēj tik daudz un laika tik maz, un darbaholisma cildinājums noved cilvēkus pie pārstrādāšanās un nepietiekama laika atvēlēšanas miegam. Ko tas var izraisīt, un cik patiesībā svarīga dažādu likstu risinājumā ir vienkārša izgulēšanās?
CEĻOJUMS. Poseidona iesvētības jeb Kā trīsdesmit dienu garā ceļā gar jūras malu no Lietuvas un Latvijas robežpunkta Nidā līdz Ainažiem var labi izvēdināt galvu, iepazīt piekrasti un sajusties kā tās karalim.
PRIEKŠĀ. Mēs gribam varoņus. Latvijā ir daudz cilvēku, kurus vajag godināt un par kuriem ir vērts pastāstīt citiem, uzskata viena no Imanta Ziedoņa fonda Viegli apbalvojuma Laiks Ziedonim "vizionārēm" Juglas vidusskolas direktore Aija Melle. Viņa šogad kopā ar citiem žūrijas locekļiem meklēs izcilākos literatūras skolotājus.
SestDienas VAKARIŅAS. Ar divpusīgu piedāvājumu – vieglas, veselīgas zivju zupas pavasara sapņotājiem un deserta bezrūpīgajiem receptēm – dalās pavārs un Restorānu servisa skolas vadītājs Māris Astičs.
KROGS UZ PAPLĀTES. Zirnis, staigādams un vērodams Āgenskalna īpatnības, ēd Piparā pie tirgus un, ielokot vistas fileju, nožēlo, ka nav viņam vairs tik gadu, cik Paulam bija pirms sešdesmit gadiem.
Kā arī REDAKCIJAS SLEJA, PERISKOPS, VĒSTULES & KOMENTĀRI, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SMADZEŅU KUSTINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES, SMALKĀS APRINDAS, KULTŪRIZKLAIDES DEVA un KINO.