Vienkārši nav iespējams citādi. Viņš pats gan saka – Rundāle ir kā operas uzvedums, Lancmanis tajā – tikai instruments, varbūt scenogrāfs. Tomēr zina stāstīt, kā izveidot ideālu pili – restaurējot ne tikai priekšmetus, bet arī sajūtas, izvilinot personāžus no portretiem pie sienām un kopīgā gara, liekot tai elpot, padarot to dzīvu. Un tagad, vēl pirms aiziešanas pensijā, lai rakstītu un gleznotu to, ko neviens cits viņa vietā nevarēs, Rundāles pils saimnieks ar tādu pašu gaišu pārliecību stāsta par Lestenes baznīcu, par tās augšāmcelšanos. Arī par karu neizbēgamību, par karaļiem un demokrātiju. Par skaisto, parasto un neglīto. Kaut kas prustisks, gribi negribi, viņā ir. Kaut kas no piļu pārlaicīguma un aristokrātijas smalkuma.
Tāpat – Ēvalds Valters. Kādreiz klīda leģenda, ka teātrī, kad jau noskanējis trešais zvans, Valteru nekur nevar atrast. Viņam zvana uz mājām, kur aktieris mierpilnā balsī paceļ tālruni un izjusti saka: "Es pašlaik dzeru tēju. Sūtiet taksometru!" Nezinu, cik tajā taisnības, cik mīta, bet tas, ka nesteidzīgi piesēst un iedzert tēju ir viena liela vērtība, ko mūžam skrienošajā pasaulē labāk nelaist garām, ir skaidrs. Tagad par to atgādina arī piemineklis Kuldīgā, kas īsti vietā, jo kurš gan vēl varētu būt labāks laika relativitātes iemiesotājs par leģendāro simtgadnieku, kura smaidā vienmēr bija skaista nesteidzība, labvēlība un tāds drusku nerātns prieks, tādas acīs dzirkstošas uguntiņas.
Viņi nav vienīgie – tas uguns mirdzums arī medaļniekam Fadejevam, kurš nosoļojis nez cik Latvijas garumu, arī mūzikas radītājiem Dabas koncertzālē, kuri ļauj saklausīt apkārtni kā skaņdarbu, tik daudziem starp mums. Katram sava, bet visiem kopā – mūsu mūžīgā uguns.
Varbūt tieši tas arī ir tas mūsu sīkstuma noslēpums. Ne par velti Kurzemes princesei Dorotejai savulaik nācās nežēlīgi maldīties, latviešus raksturojot kā "izdzisušu rasi". Ar tādiem cilvēkiem gluži vienkārši nav iespējams pazust, un latvieši pilnīgi noteikti būs pēc simt, pēc divsimt gadiem un vēl tālāk.
Šīs SestDienas, 8. - 14. aprīļa, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Brūces var sadziedēt. Mums jāprot novērtēt laiku, kurā dzīvojam. Rundāles pils saimnieks Imants Lancmanis par Lestenes baznīcas augšāmcelšanos, hercogiem un prinčiem, karu neizbēgamību un latviešu spēju izdzīvot un strauji uzplaukt.
PASAULĒ. Ukrainas Žanna d’Arka. Ukraiņu lidotāja Nadija Savčenko, kuras notiesāšana Krievijā izvērtusies skaļā un starptautiski nosodītā procesā, kļuvusi par nacionālo simbolu Ukrainas pretestībai cīņā pret kaimiņvalsts militāro agresiju. Viņa pati gan par to samaksājusi ļoti augstu cenu.
AKTUĀLS VIEDOKLIS. Krievija kā putotājs. Kamēr demokrātija piedāvās iespēju nedomāt, esmu par melu cenzūru – Re:Baltica žurnālistes, filmas Ģenerālplāns par Krievijas propagandas darbību pētnieces Ingas Spriņģes viedoklis par propagandu, meliem un cenzūru.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai valsts augstākajām amatpersonām būtu jāparedz ātrāka pieeja ārstam? Par un pret – Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāne profesore Ingrīda Rumba-Rozenfelde.
TUVPLĀNĀ. Ar plakātiņu nestāvu. Ko tagad dara olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs? Pirms dažiem mēnešiem iesoļojis piektajā gadu desmitā, turpina celties puspiecos no rīta (bez modinātāja zvana!), lai skrietu mežā, un ir laimīgs, ka otro reizi mūžā viņam ir iespēja darīt to, kas patiešām patīk.
LEĢENDA. Patriarhs Kuldīgā. Leģendārais aktieris un rakstnieks Ēvalds Valters savulaik smīdinājis kolēģus uz skatuves un uzvilcis valsts karogu Rīgas pils tornī; tagad viņa mīļākajā pilsētā var piesēst viņam blakus uz tējas krūzi.
FOKUSĀ. Ar kājām gaisā. Mūziķi paši kā mazi bērni aizraujas un skatās, nevis koncentrējas uz savu "lielo mākslas darbu", stāstot par Dabas koncertzāli, smaida viens no tās veidotājiem Ingus Ulmanis. Tie ir unikāli koncerti, kurus nav iespējams atkārtot un kuri aicina cilvēkus mainīt savus paradumus. Šogad – par godu sikspārņiem – tiek solīts, ka arī mūziķi uzstāsies kājām gaisā.
PRIEKŠĀ. Visi protam manipulēt. Par to, ko nozīmē izdejot Šeherezādi, par mākslas spēku un tarakāniem galvā īsi pirms Latvijas Nacionālā baleta jauniestudējuma Šeherezāde un viņas stāsti pirmizrādes pārdomās dalās baletdejotāja Ieva Rācene.
DABA. Nav jābaidās, ir jāuzmanās. Kukaiņi nekļūst indīgāki, ērces var sastapt arī pilsētā, un augu skaistums ne vienmēr nozīmē arī to veselīgumu. Kas jāielāgo, lai varētu droši izbaudīt mežu un lauku pastaigas pavasarī?
CEĻOJUMS. Mango sezona sociālisma salā. Kubas vārti ir vaļā, un tie vilina ne tikai ar cigāriem un retro automašīnām, bet arī ar daudzveidību, krabju tūkstošiem un garšīgākajiem mango, kādi vien iespējami.
KROGS UZ PAPLĀTES. Par eklektiku, grāmatām interjerā, kas saglabā noslēpumu, un bērnības atmiņu skumjām un sirdsapziņas pārmetumiem domā Zirnis, ēdot lieliskas knapas jaunajā pavāra Raimonda Zommera restorānā Entresol. Vērtējums augsts – gardēžiem Rīgā jauns obligātais apmeklējums.
SestDienas VAKARIŅAS. Reti, bet labi! Mūziķis Kaspars Zemītis pret ēst gatavošanu iesaka izturēties kā pret mūziku – pārzināt pamatlietas, lai varētu improvizēt un daudz ko darīt uz čuteni. SestDienas lasītājiem viņš iesaka Cūciņas cepeti ar paša komponētu marinādi un Locītās pankūkas, kas pārbaudītas jau vairākās Zemīšu paaudzēs.
Kā arī REDAKCIJAS SLEJA, VĒSTULES UN KOMENTĀRI, PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES, SMALKĀS APRINDAS, KULTŪRIZKLAIDES DEVA un KINO.