Pēdējie jaunumi klimata frontē mūs radina pie domas, ka gadalaiku garums Latvijā turpmāk būs stipri stiepjams jēdziens – pēdējais rudens ilga četrus mēnešus, ziema tikai vienu, savukārt pavasaris… jā, dažs pavasaris ir bijis tāds, ka šķiet, tie sniega vai pelēko mākoņu kalni neizzudīs līdz pat Jāņiem. Tomēr dzīves pieredze rāda, ka agri vai vēlu pat vislielākie sniegi izkūst. Tātad neatkarīgi no tā, vai martā līst vai snieg, laiks gatavoties visiem vasaras priekiem un bēdām, sākot ar ērcēm un beidzot ar nepieciešamību kustēties, no kā ziemā vienmēr var izvairīties ar ieganstu, ka kājas slīd vai aukstais gaiss negaršo. Cik īsti laba vai slikta veselībai ir skriešana, to mēģinām noskaidrot šajā numurā, atceroties gan Nila Ušakova nepabeigto maratonu, gan tādus piemērus, kas neapstiprina Čērčila principu, ka viens no ilga mūža priekšnoteikumiem ir izvairīšanās no fiziskiem vingrinājumiem.
Ak, ja skriešana būtu vienīgais, kur jāspēj nobalansēt uz naža asmens… Turklāt mūsdienās, kad pat karš tiek vests hibrīdveidā, proti, kad nevar saprast, karo te kāds vai nekaro, tikpat hibrīdi var izturēties arī pret skriešanu – daudz hibrīdāk nekā pret īsto hibrīdkaru, kā SestDienu brīdina viens no lielākajiem informatīvā kara pētniekiem Baltijā lietuvietis Nerijus Maļukevičs. Dzīvojot blakus tik huligāniskam kaimiņam kā Putina režīms (par to vēsta arī viņa uzticamajam kareivim Ramzanam Kadirovam veltītais raksts), reāla skriešana veselībai noderēs vairāk nekā virtuāla cilpošana pa kaimiņa propagandas purvu.
Šīs SestDienas, 11. - 17. marta, numurā lasiet:
AIZKULISES. Sāpju līkloči ceļā pēc zelta. Ledus trasēs uz augstām vietām Latvijas bobslejisti tiecas jau 36 gadus, bet tikai šoziem izdevies sasniegt vēl neiekaroto virsotni, un beidzot arī mums ir pasaules čempionu ekipāža. Tomēr pilota Oskara Melbārža un stūmēju Daumanta Dreiškena, Arvja Vilkastes un Jāņa Strengas cīņa ar konkurentiem bija tikai aisberga redzamā daļa – visi četri gājuši katrs savu sāpju ceļu, lai mājup brauktu ar zelta medaļām.
VESELĪBA. Veselīgāk par eksistenciālām hipsteru sarunām jeb Kas jāzina par skriešanu. Piedzīvojot arvien lielāku popularitāti, skriešana rada arī pamatotus jautājumus – vai ar to var pārspīlēt un cik būtiski ir visu darīt pēc noteiktiem priekšrakstiem. Speciālisti un maratonu cienītāji SestDienai stāsta, kad ir par daudz un no kā labāk izvairīties, sākot "jaunu dzīvi".
SestDienas SALONS. Kamēr pastāv Putina režīms, baltiešiem jāmācās dzīvot informatīvā diskomfortā, saka Lietuvas informatīvo karu eksperts, politologs Nerijus Maļukevičs. Viņš arī uzsver – jāmācās ieraudzīt savus sāpju punktus, lai tos varētu neitralizēt un uz tiem nevarētu spēlēt Kremlis.
VIEDOKĻU SADURSME. Vai valdības amatpersonām jāatļauj apmeklēt leģionāru piemiņas dienas pasākumus 16. martā, arī gājienu pie Brīvības pieminekļa? Par un pret – Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
PASAULĒ. Putina izlolotais pūķis Kadirovs. Viņam ir sava personīgā armija un miljons sekotāju sociālajā tīklā Instagram. Savulaik uz tikšanos ar Putinu ieradies treniņbiksēs, tagadējais nabadzīgās Čečenijas vadītājs Ramzans Kadirovs deviņos valdīšanas gados ar skarbām metodēm panācis stabilitāti karu plosītajā Ziemeļkaukāza republikā un izpelnījies Krievijas prezidenta labvēlību. Nesen viņš paziņoja, ka ir gatavs pamest politiku, bet reti kurš tic, ka tā arī notiks.
TUVPLĀNĀ. Ko redzi, to havā. Pašmāju hiphopa entuziasts, viens no žanra aizsācējiem ar skatuves vārdu Ozols, ir atgriezies – trīskārt nominēts Zelta mikrofona balvai, viņš dodas turnejā un izdod jaunu albumu vinila platē, bet par saviem agrākajiem gājieniem tagad smaida.
PRIEKŠĀ. Izdziedās, kā kaza kāpj debesīs, – tiem, kas sailgojušies pēc Dziesmu svētkiem, ir iespēja apmeklēt ceturto Jāzepa Vītola bērnu un jauniešu koru un vokālo ansambļu konkursu Lai skan!. Par jauniešu nozīmi koru kustībā, piņķerīgiem skaņdarbiem un motivāciju dziedāt stāsta Mūzikas skolotāju katedras vadītājs Edgars Vītols.
DABA. Vanagi un pūces kā klienti. Ornitologs Uģis Bergmanis jau trešo gadu savā īpašumā Madonas novada Barkavas pagastā uztur savvaļas putnu rehabilitācijas staciju – Baltijas mērogā unikālu projektu, ko izveidojis, lai sniegtu palīdzību savainotajiem īpaši aizsargājamo sugu putniem un nodrošinātu to atgriešanos savvaļā. Patlaban stacijā ir divi iemītnieki – jūras ērglis un meža pūce.
CEĻOJUMS. Guandžou jeb Bailēm lielas acis. Ar piesardzīgu nedrošību iesāktais pirmais Ķīnas apmeklējums šīs valsts trešajā lielākajā pilsētā apgāž mītus, ļauj novērtēt pilsētas kārtību, kā arī izbaudīt kontrastus, spuldzīšu tūkstošus un varbūt pat rada vēlēšanos šeit dzīvot.
KROGS UZ PAPLĀTES. Auru pilsētā var pārdefinēt ne tikai viens kvartāls, bet pat viena māja, domā Zirnis, iegriežoties pusdienot kafejnīcā Now & Here. Lai gan pirmais iespaids drusku pabojājas, zupa sasilda un tītargabaliņi ar lēcām trāpa vai pašā sirdī.
SestDienas VAKARIŅAS. Man patīk izbaudīt, ka manējiem garšo un visi tādi apmierināti, atzīst mūziķe, Nacionālās operas soliste Ieva Parša. Viņa piedāvā izmēģināt biezpiena sacepumu, kura recepte iegūta no Operas bufetes saimnieces, kurai tas bijis meistardarbs, un Pavasara salātus, kuru garšas knifiņš slēpjas sierā un granātābolu sēkliņu kraukšķīgumā.
Kā arī REDAKCIJAS SLEJA, VĒSTULES UN KOMENTĀRI, PERISKOPS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SMADZEŅU KU(S)TINĀŠANA, SVAIGI, HOROSKOPI, ANEKDOTES, SMALKĀS APRINDAS, KULTŪRIZKLAIDES DEVA un KINO.