No otras puses – vilšanās, kas neizbēgami nāk līdzi kārtējām politikas intrigām un duļķēm. Tās uzpeld te no viena, te otra kakta, un šogad kaut kā īpaši rūgti liek savilkties kamolam kaklā. Jā, it kā jau pierasts, it kā jau dzirdēts, it kā jau zināms tas dīķis, bet vienalga, kārtējo reizi atkal lasot un dzirdot par visām aizkulišu spēlēm, tā klusi, varbūt drusku naivi un bezcerīgi galvā ieskanas: nopietni? Šobrīd? Vai tad problēmu tāpat nepietiek?
"Jā, novembris ir mēnesis, kad mēs izliekam Latvijas karogu, izejam ar to ielās, aizdedzinām svecītes… Tad viss ir labi. Latvija ir skaista. Dzirdam saukļus: "Latvija ir mana zeme." Bet paiet mēnesis vai divi, un atkal viss ir slikti, atgriežas ikdienas rutīna. Mēs aizmirstam par patriotismu, kas valdīja novembrī," sarunā ar SestDienu pārdomās dalās Eiropas čempionāta bronzas medaļas ieguvējs šaušanā ar pistoli zemessargs, tukumnieks Lauris Strautmanis. Viela pārdomām. Katram no mums. Ikdienā. Un tam blakus arī profesora Ivara Austera teiktais: "Rodas jautājums: vai ir patriotiski runāt par problēmām, kas ir bijušas kopumā pozitīvi vērtētos laika posmos? Manuprāt, jā. Vienkārši tu iemācies labāk, korektāk saprast, ka dzīve nav melnbalta un arī no pelēkās toņu gammas var dabūt ārā daudz ko skaistu un pozitīvu."
Neskatīties uz pasauli tikai melnbalti, mācīties no tās pelēkās toņu gammas. Varbūt tieši tas ir tas, kas valsts svētkos mums jāatceras. Varbūt tas ir vienīgais veids, kā nepazaudēt vienam otru arī laikā, kad ikdienas rutīnai pieskaitījies klāt vēl pandēmijas nogurums un apnikums par, šķiet, mūžam nesakārotām lietām valsts līmenī.
Šis būs 18. novembris, kad ne tikai svinīgums un patriotisms, bet arī kopības sajūta mums jāatrod katram atsevišķi. Iespējams, tas nozīmēs valsts dzimšanas dienu svinēt neierastāk, iespējams – klusāk un mierīgāk, bet varbūt pat atmiņā paliekošāk. Galvenais jau nepazaudēt to iekšējo dzirksteli, kas šajā it kā drēgnajā mēnesī tomēr liek pacelt galvu augstāk un soļot staltāk. Par spīti pelēkumam, bet varbūt tieši pateicoties tam.
Daudz laimes, daudz prieka un izdošanās mums katram atsevišķi un valstij kopumā!
Šīs SestDienas, 13. – 19. novembra, numurā lasiet:
KĀPĒC MAN TAS JĀZINA. Atšķirt nacionālismu un patriotismu. Vai un kā mediji ar saviem rakstiem var raisīt iedzīvotājos patriotiskas izjūtas? Vai tas ir jādara, kā tas būtu jādara, un ko vispār uzskatīt par patriotisku rakstu? Šie jautājumi neizbēgami noved arī pie atšķirībām starp diviem jēdzieniem – nacionālisms un patriotisms. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers norāda: lai arī latviskā jēdziena "nacionālisms" vēsture ir pozitīva, mūsdienās ir arī pilnīgi pretēja nozīme tai, kā šis vārds tika saprasts XIX gadsimtā.
SestDienas SALONS. Mičerevskis: Pūce ir Jaunupa roka. Bijušais Latvijas attīstībai biedrs, Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis par partijas burbuli, politiķi Jaunupūci un to, kā Latvijas pilsonim visvieglāk satikt Amerikas prezidentu.
PASAULĒ. Lotosa zieds lielajā politikā. Ar ASV prezidenta vēlēšanām saistīto kaislību dēļ mazāk uzmanības šoreiz pievērsts viceprezidenta amata kandidātiem – arī nu jau nākamajai šī krēsla pavēlniecei Kamalai Devi Herisai no demokrātu rindām.
TUVPLĀNĀ. Šaut vīrietim ir jāprot. Eiropas čempionāta bronzas medaļas ieguvējs šaušanā ar pistoli tukumnieks Lauris Strautmanis ir ne tikai profesionāls sportists, bet arī aktīvs zemessargs, kuram tuvas militārās lietas.
CEĻOJUMS. Vīrusa laika dabas pote. Kad nu Covid-19 uzbrukuma dēļ atkal nav pieejamas daudzas kultūras un izklaides vietas un pasākumi stipri apcirpti, bet nepavisam negribas brīvos brīžus pavadīt četrās sienās, gremdējoties rudens splīnā, vislabākais, ko darīt, ir doties dabā. Šoreiz – pa Mežtaku līdz Līgatnei un alām ar vīnu.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, RECEPTES, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.