Šogad 1990. gada 4. maija vēsturiskajai deklarācijai aprit 30 gadu. Varētu teikt – oficiāla pieaugšana. Ne tikai tiem nu jau trīsdesmitgadniekiem, kas todien piedzima, bet arī valstij. Laukā no priekšrocībām, bezatbildīgas brīvības ar "jūru līdz ceļiem" un maksimālisma, kas tik ļoti piestāv un tik ļoti vismaz kādu brīdi vajadzīgs pilnīgi visiem. Vai līdz ar to Latvijai pamazām sākas pragmatisma laiks, vairāk pienākumu un atbildības? Un ko valsts līmenī tas vispār nozīmē? Lielāku komfortu iedzīvotājiem, atbildīgāku sociālo nodrošinājumu vai apzinātāku un aktīvāku politiku starptautiskā līmenī? Protams, nevar arī neuzdot jautājumu, ko šāda pieaugšana nozīmē šobrīd piedzīvojamās krīzes kontekstā un kādus lēmumus no valsts tieši tagad "tās bērni" visvairāk gaida?
Pārfrāzējot pasaules klasiķus, vai Latvija savus cilvēkus ir ne tikai pieradinājusi, bet tagad arī jūtas par viņiem atbildīga?
Šķiet, pandēmijas laiks atbildēm uz šiem jautājumiem iedod kādu pievienoto vērtību – gan skatoties uz faktiem, gan sajūtām. Īpašu skaudrumu? Vai tomēr zināmu paļāvību un drošību?
"Mēs gribējām izmainīt pasauli, bet pasaule izmaina mūs," dzied Dambis, bet uz Ulda Rudaka jautājumu, cik liels patriots ir, atbild īsi: "Liels vai neliels – to jau grūti izmērīt." Nudien, jo kā gan to varētu mērīt? Nomaksātajos nodokļos? Jostas savilkšanā brīdī, kad visiem grūti, vai, tieši otrādi, – miljonu piesaistīšanā? Brīvprātīgajā darbā? Bezmaksas koncertos? Bērnu daudzumā? Sportiskajos sasniegumos, kas visiem paliek atmiņā vēl gadu desmitiem?
1990. gada 4. maijā dzimušie SestDienas stāsta trīsdesmitgadnieki uzsver sev būtisko: ka Latvijā ir vārda brīvība, ka ir iespējams brīvi pārvietoties un valsts piedāvā tik daudz dažādu iespēju, lai varētu iekārtot tieši tādu dzīvi, kādu pats vēlas. Savukārt piecdesmitgadnieks Dambis atzīst: "Esmu sapratis, ka atpakaļ "savokā" būt es negribu."
Pie kādām atziņām šajā trīsdesmitgadē esat nonākuši jūs? Un pie kā vēl nonāksiet nākamajos trīsdesmit? Ko esat saglabājuši spilgtās atmiņās, ko izdzīvojat tagad un ko klusībā vēlaties nākotnē?
Šīs SestDienas, 30. aprīļa – 7. maija, numurā lasiet:
FOKUSĀ. Izaugt kopā ar Latviju. Covid-19 ierobežojumu dēļ šogad pavisam mierīgi 4. maijā nāksies atzīmēt Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu. Bez lielām svinībām savu apaļo dzimšanas dienu šajā datumā nāksies aizvadīt arī Elvijam Pīrantam un Anitai Ivčenko.
SestDienas SALONS. Patīk redzēt reālu galu. "Mēs gribējām izmainīt pasauli, bet pasaule izmaina mūs" – tapusi dokumentālā filma par trim matainiem kungiem, kuri arī ir sava laikmeta zīme. Divi no viņiem – mūzikas žurnālists Uldis Rudaks un mūziķis Raimonds Lagimovs jeb Dambis satiekas SestDienas sarunā, lai apspriestu gan šo, gan aizgājušo laiku, pieaugšanu, brīvību un pienākumus.
LAIKA MAŠĪNA. Ceļa virsotne Pēterburgā. 2000. gada 5. maijā mašīnas Rīgas ielās signalizēja par godu hokejistiem. Svinības augstu vilni sita arī citviet Latvijā. Pasaules hokeja čempionātā Sanktpēterburgā Latvijas valstsvienība bija pārspējusi vareno Krieviju. Kādas atmiņas par šo spēli saglabājušās tās zvaigznēm?
DIENASGRĀMATA. Par dzīviem vilkiem un paēdušām kazām. Šajās nedēļās sev, tuvākajiem un Tam Augstākajam uzdodu retorisku jautājumu: kad šitais (latviski nepareizais vārds šim brīdim šķiet piemērots) beigsies? Kā mēdz gadīties ar retoriskiem jautājumiem – atbilde iekļauta cenā, un droši vien tā nebūs man izdevīgākā. Mulsi blenžot situācijas pustukšajā glāzē, šonedēļ cenšos to ieraudzīt puspilnu, spriedelējot, kam vīrusa jaunais režīms ir izdevīgs.
PASAULĒ. Ziemeļkorejas troņa pretendenti. Pēdējās nedēļās starptautiskās politikas analītiķu uzmanības centrā kārtējo reizi nonācis Ziemeļkorejas maršala Kima Čen Una vārds, izskanot aizdomām par viņa nāvi vai vismaz ļoti slikto veselības stāvokli. Lai gan oficiālos paziņojumos tiek uzsvērts, ka šīs aizdomas ir ievērojami pārspīlētas, jautājums par to, kas Ziemeļkorejas līdera nāves gadījumā mantos viņa varu, nekļūst mazāk interesants.
TĒMA. Pat īstajam Bordo jāmainās. Tradicionālos vīnkopības reģionus apdraud klimata pārmaiņas. To rezultātā vīnogas nogatavojas daudz ātrāk, bet vīns zaudē ierasto garšu. Turpretī vietās, kur kādreiz vīnogu audzēšana nebija pat iedomājama, tagad var radīt kvalitatīvu vīnu.
TUVPLĀNĀ. Kā jūras ērglis sagrozīja horizontu. Latvijas Dabas fonda ornitologs Jānis Ķuze par tiešraidēm no putnu ligzdām, riskanto kāpienu pie stārķēdājiem un par to, kur būvēt vēja parkus būtu noziegums.
CEĻOJUMS LAIKĀ UN TELPĀ. Nebūtu durvju zvanu un policijas. Kad robežas ciet, bet ceļot gribas, izziņas resursi jāmeklē savā zemē. Uz Viļaku Latgales pierobežā dodos ar konkrētu mērķi – 8. aprīlī, Starptautiskajā romu dienā, apciemot Latgales čigānus. "Ja ne šī blokāde, mēs tik mierīgi nesēdētu," situāciju rezumē ansambļa Brīvais vējš dalībnieki Rasma, Ruslans un Dollārs, kas svētkiem būtu gatavi vienmēr.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
Pravietisnejaukais
citu vidū