Iespējamās indēšanas un politiskās bumbas pasaulē līdz ar pašmāju ārkārtas vēlēšanu finiša taisni galvaspilsētā šajā vasaras izskaņā savijušās vienā lielā kamolā un kārtējo reizi liek aizdomāties. Ne tikai par to, ka viss citviet notiekošais atbalsojas pavisam, pavisam tuvu, un ne vien to, cik koku un kādus ceļus vēlamies redzēt sev apkārt. Bet arī to, ko īsti mūsdienās nozīmē viena cilvēka balss. Jeb precīzāk – vai tā ko spēj ietekmēt. Cik liela vieta vienai balsij atvēlēta lielās vīzijas virzībā? Un cik liela ietekme tai ir ''sīkajā'' ikdienā, mēģinot padarīt dzīvi kaut nedaudz vienkāršāku un vieglāku? Sev, apkārtējiem, visai pasaulei?
''Jaunā normālība'' ir pienākusi, pasaule mainās, un rokasspiedienu retums šajās pārvērtībās ir mazākais un tikai uzskatāmākais no visa. Kā spējam/vai spēsim pielāgoties? Varbūt jāsāk ar apzināšanos, ka katrai (manai) balsij ir un būs nozīme.
Pat ja apstākļi, šķiet, liecina par pretējo un brīžiem tam nav nekādas ticības. Pat ja mūžīgais ''na-a-a-av par ko balsot'' ieskanas smadzenēs ik reizi, dzirdot kārtējo politiķu runu un solījumus, kas tik ļoti atrauti no realitātes un jau sen vairs nespēj ne izbrīnīt, ne iedvesmot. Kādēļ tad tomēr? Jo gluži vienkārši iespēja brīvi izdarīt savu izvēli ir pats stiprākais un reizē saudzējamākais, kas mums dots. Nenovērtēsim to par zemu. Katrs atsevišķi un visi kopā.
Šīs SestDienas, 28. augusta – 3. septembra, numurā lasiet:
PRIEKŠĀ. Kaut ar aizvērtām acīm izvēlēties. Šīs pašvaldību ārkārtas vēlēšanas, kas Rīgā notiks 29. augustā, būs citādākas ne tikai Covid-19 dēļ. Taču Rīgas 145. vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Inga Kravale uzsver, ka ar kolēģiem ir gatava dažādiem scenārijiem un izaicinājumiem. Par Rīgas nākotni viņa gan neizsaka prognozes, jo amata dēļ jābūt neitrālai, taču atgādina – šoreiz balsot var jebkurā iecirknī. Tāpēc pats svarīgākais ir neaizmirst mājās personu apliecinošu dokumentu (pasi vai eID karti) un pildspalvu.
SestDienas SALONS. Sarunas bez rokasspiediena. NATO ģenerālsekretāra vietniece Baiba Braže par Covid-19 nestajām izmaiņām diplomātu ikdienā, atbalstu Baltkrievijai procesos, ko nav iespējams uzspiest no ārienes, un to, kāpēc ir laiks atklātai un faktos pamatotai valdības sarunai ar sabiedrību.
PASAULĒ. Indes un politika postpadomju telpā. Krievijas tā dēvētās nesistēmiskās opozīcijas viena no līderiem Alekseja Navaļnija iespējamā saindēšana liek atcerēties vēl vairākus citus skaļus indēšanas gadījumus, kuriem izrādījušās tālejošas politiskās sekas.
SPORTS. Politiskā bumba hokeja laukumā. Pirms trijiem gadiem Latvijā uzgavilēja par Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) lēmumu 2021. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanas tiesības piešķirt Minskai un Rīgai. Taču pēc premjera Krišjāņa Kariņa ierosmes valdība tagad varētu lemt, ka Latvija nepiedalās pasaules hokeja čempionāta rīkošanā.
CEĻOJUMS. Krievi, kurus neapēda. Džibutijā, braucot cauri skarbiem afāru klejotāju apvidiem, jādomā par ceļošanas jēgu. Atskatoties pagātnē un pētot ceļotāju biogrāfijas, iezīmējas gan cilvēciskā motivācija, gan ģeopolitiskais konteksts – tieši tas uz šo Āfrikas piekrasti XIX gadsimta beigās atvilināja arī dēkainus Krievzemes dēlus.
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.