Un varbūt šāda norobežošanās tiešām var palīdzēt saprast un uzdot tos īstos jautājumus – par svarīgo, par vērtīgo, par to, ko nepieciešams mainīt pašam sevī. Par to katra paša virzīšanos uz labāka cilvēka un gaismas pusi.
Bet ko tad, ja nogurums arī no tā? Ja sāk šķist, ka tīri fiziski vairs nav iespējams un negribas ne mācīties, ne mainīties, ne domāt par svarīgo, pārvērtēt un atmest nebūtisko? Ko tad, ja slavenais koronas laiks jau izsmēlis visas spēku rezerves un nu sāk šķist, ka uz tā pēdējā pāri palikušā nerva jau krīt un sāk nospiest pilnīgi viss? Tad vienīgais, kas atliek, – atcerēties, ka arī šī epidēmija pāries. Arī šo krīzi – gluži kā deviņdesmitajos un vēl senāk – nomainīs kas cits. (Galu galā – skat, kopš ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas jau divi mēneši apkārt!) Un varbūt arī tāpēc ir pēdējais laiks pievērsties kaut kam pavisam citam. Varbūt kosmosa nebeidzamajiem plašumiem un iespējām. Varbūt – drusku piezemētāk – jauniem politiskajiem pagriezieniem (kas gan, iespējams, ir labi aizmirsti tie paši vecie…) vai jaunām lappusēm, piemēram, izglītībā, par ko iestājas studenti, kuri visdažādāko iemeslu dēļ grib turpināt mācīties.
Cilvēki nudien ir visinteresantākās un krāsainākās būtnes. Un ne tikai citi – arī mēs paši. Tāpēc atbilde, kā tikt galā tad, kad šķiet, ka vairs nevar, katram pašam sevī vien jāatrod. Ar vēju matos vai bez, pie jūras vai pilsētā, atklājot sev jaunus un brīnišķīgus hobijus vai lēnu garu grimstot sarunās ar filozofiskām kompānijām tepat, Dzegužkalna piesaulītē. Viss der, ja vien liek jums smaidīt.
Šīs SestDienas, 22. – 28. maija, numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Ar vijoli blakus. Komponists Imants Kalniņš par garlaicību sociālajos tīklos, politisko ziņkārību un nepieciešamību mainīties uz gaismas pusi.
LAIKA MAŠĪNA. Krīzēs rūdītie. Pandēmija mūs nopietni skar pirmoreiz, bet banku krīzēs esam rūdīti. Atskats uz 90. gados pārdzīvoto.
POLITIKA. Pants ar sliktu slavu. Sākoties ārkārtas stāvoklim, aktualizējušās arī diskusijas, vai nav nepieciešams atgriezt Satversmē no tās reiz svītroto 81. pantu, kas paredzēja, ka valdība var pieņemt noteikumus ar likuma spēku. SestDiena skaidro, vai, kā un kāpēc tas šobrīd būtu vajadzīgs.
PASAULĒ. Desants uz Mēness. ASV prezidents Donalds Tramps aktīvi virza kosmosa apguves plānus, tostarp solot astronautu atkārtotu izkāpšanu uz Mēness jau 2024. gadā. Cik reāla ir šī iecere, kādi ir kosmisko programmu ilgtermiņa mērķi, un cik nopietna šajā ziņā ir starptautiskā konkurence?
SPORTS. Girgensons, Japāna un hokejs. Trīs šķietami nesavienojamas lietas, tomēr ne grama nav melots – viss rīmējas kopā. Aldis Girgensons, kurš ir pazīstamā NHL kluba Bufalo Sabres hokejista Zemgus Girgensona tēvs, 50 gadu vecumā debitēja pieaugušo hokeja komandas trenera amatā, pieņemdams izaicinājumu kļūt par Japānas vienības East Hokkaido Cranes treneri.
AKTUĀLI. Ja ar roltoniem nepietiek. Rīkojot tiešsaistes akciju #GribuStudēt, studenti norāda ne tikai uz problēmām augstākajā izglītībā krīzes laikā, bet arī uz ilgstoši nerisinātiem jautājumiem. Tie vienmēr atlikti malā, bet pandēmijas laiks parādījis, ka beidzot arī tiem būtu jāpievēršas.
DIENASGRĀMATA. Bēres Covid laikā. Kāds filozofisks komentētājs, izsakoties par kādu no šo piezīmju virsrakstiem citā SestDienas numurā, norādīja, ka viss labi būšot tikai zārkā. Gribētos jau ticēt, jo varbūt vairāk nekā citreiz un noteikti vairāk, nekā gribēts, šajā pavasarī daudziem bijis jānokļūst tuvu nāvei.
CEĻOJUMS. 5000 km randiņā līdz jūrai. Tas notika pirms astoņiem gadiem. Aigars teica, ka gribētu aizstopēt uz Melnās jūras piekrasti Rumānijā, un Anete piekrita, lai gan abi bija tik tikko iepazinušies. Tā viņu piektais randiņš sākās Talsu Klondaikā, pie sulas glāzes pētot Eiropas autoceļu karti un veidojot sarakstu ar ceļojumā līdzi ņemamajām lietām. Ar 200 latiem (apmēram 300 eiro) kabatā un stopēšanas pieredzi tikai pa Latviju un Igauniju viņi devās ceļā.
Kā arī ŠONEDĒĻ, TĪKLOS, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.