Tie mazie prieciņi katram savi, protams. Man viens no tādiem – it kā sīkiem, bet tomēr patīkami ikgadējiem – ir gada vārdu, nevārdu, spārnoto teicienu un savārstījumu apkopošana. Kas tik viss nav kādam ienācis prātā! Kā tik nevar lietas, vietas un parādības nosaukt! Vienkārši skaisti taču! Tāpēc iesaku arī jums visiem kārtīgi izstudēt šonedēļ SestDienas lappusēs atrodamo šo burvīgo vārdu un vārdkopu izlasi un vismaz daļu ieviest savā ikdienas valodā – tīri lai burvišķīgāk dzīvot, influenceru vietā stājas iedvesmekļi, bet oiks turpmāk nozīmē tikai vienu – politekonomijas dzīvi.
Bet, ja par nopietno, tad tāda arī, protams, netrūkst. Kā vēsturniece Lilita Zemīte norāda – arī pasaules līderu lēmumi var būt nepārdomāti un steigā pieņemti, pat bezatbildīgi. "Saduras dažādas nejaušības, ko varbūt varēja novērst, satiekoties un izrunājoties. Bet lielvalstu līderi pirms Pirmā pasaules kara nesatikās, nesarunājās. (..) Savukārt, ja runā par Otro pasaules karu, daļa vēsturnieku uzskata, ka tas izcēlās tāpēc, ka sarunāšanās notika pārāk ilgi," runājot par lielo notikumu iemesliem, uzsver profesore. Kaut kā izklausās tik ļoti mūsdienīgi, vai ne? Nerunāja nemaz vai sarunājās pārāk ilgi, pazaudējot vai nemaz nevēloties ieraudzīt īsto problēmas sakni un tik ilgi vilcinoties ar lēmuma pieņemšanu, ka gandrīz jāsaka – tas pieņēmās pats. Šķiet, tik pazīstama situācija – gan pasaulē, gan tepat Latvijā…
Tāpat vērts ieklausīties arī viņas teiktajā par revolūcijām, kas taču nekad nenotiek tad, kad sabiedrībai klājas patiešām slikti, tieši otrādi – drīzāk tad, kad notiek attīstība un apstākļi kļūst arvien labāki. "Izrādās, tad sabiedrība ir visneapmierinātākā, tad tai šķiet, ka pārmaiņas notiek pārāk lēni. (..) Ja paskatāmies uz mūsdienu Latviju, publisko telpu un medijiem, rodas sajūta, ka ir gandrīz vai bada gadi, cilvēki uzskata, ka viņi ļoti slikti dzīvo, lai gan fakti liecina pretējo," – tā Zemīte. Kas mums no tā jāsecina, kas jāmācās? Iespējas dažādas, taču šo patiesību tik tiešām vērts atcerēties.
Un varbūt tieši tāpēc – par spīti ikdienā it kā daudz dzirdētām žēlabām un vaimanām –, kad cilvēkiem uz ielas prasa, ko viņi grib dzirdēt Eirovīzijas dziesmā, viņi nešaubīgi atbild, ka grib ne tikai par mīlu, bet arī politiku un lai vēl ir dejojami. Nu ko – līdz ar to beidzot nešaubīgi tapusi politiski aktuāla dziesma (vairākās valodās taču!), kur ir ar mīlestību par dejošanu. Vai varbūt vajadzēja citādi? Katrā gadījumā – tā atkal ir iespēja par kaut ko balsot, tātad – ietekmēt! Bet tur jau vairs tikai viens solis līdz kļūšanai par tik moderno influenceri jeb iedvesmekli. Un kurš tad negrib mūsdienās būt modīgs!
Žurnāla SestDiena 1. – 7. februāra numurā lasiet:
SestDienas SALONS. Neļaut pagātnei izzust. Izdevusi grāmatu par Rietumu pasauli modernajos laikos, vēsturniece Lilita Zemīte stāsta par modi vēsturē, par to, kāpēc nav iespējams prognozēt nākotni un kura Latvijas vēsturiskā novada faktiski vairs nav.
POLITIKA. Nav atbraucis karalis. SestDiena turpina rakstu sēriju par jaunajiem valdības locekļiem. Šoreiz – par ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV), kurš šajā amatā tika, pateicoties sākotnējā kandidāta "nolēkšanai" pēdējā brīdī.
VALODA. Čekas maisiņš vajag? SestDiena kā katru gadu aicina novērtēt ne tikai gada vārda un nevārda titula ieguvējus, bet arī spilgtākos pretendentus uz šo godu.
TUVPLĀNĀ. Kāpēc man neviens netic? Grupa Dziļi violets startē Supernovā ar dziesmu, kas nav tapusi kādā slepenā laboratorijā, bet Pusnakts šovā septiņos ar Jāni Skuteli. Tajā mijas valodas un stili. Viņi paši tic, ka uzvarēs, un tā nav iedomība, bet veselīga un likumsakarīga pārliecība.
DABA. Liela un staigājoša vērtība. Gada dzīvnieka godu saņēmušo alni reizēm var satikt ne tikai mežā, bet arī uz ceļa – laizot sāli.
PASAULĒ. Cīņa par iespēju pačurāt. Sievietēm sabiedriskās vietās ir jāgaida ilgāk, lai varētu nokļūt uz tualeti. Dāmu rindām uz labierīcībām ir vairāki iemesli, tomēr būtiskākais ir ačgārnais pieņēmums, ka vienāda izmēra tualetes veicina dzimumu vienlīdzību.
TĒMA. Divreiz vienā straumē neiekāpsi. Esam nonākuši televūcijas laikmetā, tomēr jautājumi, kur un ko skatīties, paliek nemainīgi. Kādus seriālus šobrīd piedāvā lielākie nozares spēlētāji un kam vērts pievērst uzmanību?
MĒNEŠA GALAMĒRĶIS. Maskava. Lai gan Maskavas ziema biedē tūristus, brauciens uz pilsētu gada tumšākajos mēnešos sniedz unikālu pieredzi. Balta sniega sega, pūkainas cepures un stipri dzērieni galu galā ir arī tā Krievija, ko visbiežāk redzam filmās, gleznās un pastkartēs. Turklāt sals pilsētas leģendārajiem muzejiem un galerijām nekaitē, bet koncertzāles slaveni mūziķi piepilda, neskatoties uz laikapstākļiem.
CEĻOJUMS. Putniem un kapibarām pa pēdām. Iberas mitrāji un Misjonesas province, iespējams, nebūs pirmā vieta, kuru apmeklēt Argentīnas ceļojuma laikā, taču šis ir sajūtu reģions – bez burzmas, bez sakariem ar ārpasauli, putnu valstībā, kur zāle un ūdens līdz viduklim. Kur var pabūt ārpus laika, tumšajās naktīs vērojot zvaigznes tālumā.
Kā arī ŠONEDĒĻ, PRIEKŠĀ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, SPORTS FEBRUĀRĪ, ATPŪTA ŠOMĒNES, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.
P
Partneris
Impļurence