Pēdējā ballīte

Agrāk, nekā plānots, taču līdz ar valstī izsludināto ārkārtas stāvokli saistībā ar Covid-19 pandēmiju beigusies arī partiju kongresu un cita veida sapulču sezona. Lai gan partiju ikgadējie kongresi lēnām bija pārvērtušies par priekšvēlēšanu pasākumiem, nu arī tam vairs nav pamata. Iepriekš tika lemts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas rīkojamas šī gada 25. aprīlī, taču pašreizējais atbildīgās ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz, ka pandēmijas dēļ vēlēšanas varētu rīkot vēlāk – 6. jūnijā.

SestDiena gan vēl paguva paviesoties pēdējā partijas sapulcē, kuru par tādu var nosaukt vienīgi daļēji. Partiju apvienība Attīstībai/Par (A/P), kas pašvaldību vēlēšanās kandidēs kopā ar partiju Progresīvie, savu saraksta un vēlēšanu programmas prezentāciju rīkoja teju uz ielas, pieskaņojoties tam, ka Ģertrūdes iela Rīgā todien bija atvēlēta gājējiem.

Skaidrs, ka arī ar pasākuma vietas un formas izvēli tā rīkotāji kaut ko grib pateikt, un ticams, ka partijas šādi gribēja uzsvērt: mēs joprojām nestaigājam uzvalkos, un mums ir svarīga tā ''kopienas lieta'' ielās.

Tiesa, neformāla stila sapulcēs arī politiskie vēstījumi var palikt nesadzirdēti, jo savējiem ir labi ietusēt, bet citi cauri gluži jaukas mūzikas troksnim vienkārši nesadzird, kāda doma īsti bija visa šī tusiņa pamatā. Un arī žurnālistiem ir grūti pierakstīt būtiskākās politiķu tēzes. Partiju apvienība savos paziņojumos gan vēstīja, ka šis jau īstenībā bija pasākums sabiedrībai. Tātad – kongresu ētiku un estētiku negaidiet!

Lai redzētu ministru lēkājam

Diena, kad notika triju partiju apvienotā saraksta, ko ērtības labad saīsināsim kā A/P+Pro, ballīte, sākās agri, jo jau no rīta žurnālistiem un citiem interesentiem bija jābūt Jaunās Vienotības domes sēdē, kurā viss bija solīdi: uzvalki ar skatu uz Vecrīgu, lietišķas runas un nostrādāti video. (Plašāk par šīs partijas sanākšanu lasiet SestDienas iepriekšējā numura rakstā Liktenīgās partijas ķiršu koki vai meklējiet to internetā.)

Pēcpusdienā, lēnā garā aizgājusi līdz Ģertrūdes ielas pagalmam, kurā notika otra sapulce, es jau uzreiz salūzu un metos dejā.

Biedrus, atbalstītājus, vērotājus un novērotājus šeit iesildīja grupa Pirmais kurss. Lūk, dilemma, ko varētu risināt žurnālistikas ētikas diskusijās: vai žurnālists var vai nevar ļauties, ka mūzika pārņem kādas partijas pasākumā? Un kāpēc tieši grupa Pirmais kurss?

Ir skaidrs, ka tā ir viena no A/P līderiem – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces –, iespējams, mīļākajām grupām.

Viņš ir novērots pie tās lēkājam arī citkārt. Spiediens it kā neesot izdarīts, tomēr iedomājos to organizatoru sanāksmi: klau, nu aicinām Pirmo kursu, tad varēs redzēt, kā Pūce sāk ''kalbasīties'' un izkliegt neorganizētus saukļus. Tā arī beigās bija!

Kā ar uzkodām? Šeit gan tādu īsti nebija. Bez maksas bija pieejama apvienības mēra amata kandidāta Mārtiņa Staķa vadītā uzņēmuma kafija, taču blakus esošajā street food kioskiņā uzkodas bija jāpērk pašam. Tiesa, droši vien arī es tā darītu, jo īsti nevarēja nošķirt, kur beidzas partijas sapulce un kur sākas ielu kultūra. Un jau sen zināms, ka politiķiem dalīt vēlētājiem bezmaksas banānus ir bezgaumīgi.