Nilam Ušakovam ir ļoti gribējies, lai tieši ar viņu asociē visu labo pilsētā, tāpēc viņš ar sociālo tīklu palīdzību steidzies pirmais vēstīt labos jaunumus, kas reizēm gan pārvērtušies murgā – kā gadījumā ar Barona ielas remontu. Vēlme asociēt Rīgu ar sevi izprovocējusi opozīcijas saukli "Gāžam Nilu" – tieši Nilu, nevis Saskaņu. Taču domē pie varas ir divu partiju apvienība, un jau otro reizi pēc kārtas tā startē no viena saraksta, kaut vēlāk veido atsevišķas Saskaņas un Gods kalpot Rīgai! (GKR) frakcijas.
Šādam vadības modelim neapšaubāmi ir savas priekšrocības – mērs ar vienu vietnieku vēlētājiem ir pievilcīgāks nekā ar trim, kā tas bija Ušakova priekšteča Jāņa Birka (TB/LNNK) laikā. Toreiz bija acīmredzams, ka šie vietnieki nav īsti nodarbināti, ko paši arī atzina, bet amatos sēdēja tikai politiskās stabilitātes nodrošināšanai. Saskaņas un GKR tandēmam stabilitātes pietiek, un balsošanas mašīna strādā gludi, uz augšu vai leju pašaujoties frakciju vadītāju Maksima Tolstoja un Vjačeslava Stepaņenko īkšķiem.
Nav tik viegli piekļūt
Ir jūtama atšķirība starp Birka laika domi, kurā varēja brīvi staigāt jebkurš, un pašreizējo situāciju, kur domes apmeklētājam vispirms jāiziet cauri metāla detektoram, bet pēc tam jākonstatē, ka arī mēra kabineta priekštelpas durvis ir slēgtas, un pēc zvana pogas nospiešanas brīdis jāpagaida. Bezmaz kampaņas līmenī neapmierinātību ar Ušakova nepieejamību pauž arī vairāki žurnālisti, piemēram, Inga Spriņģe sociālajos tīklos publicējusi vairākus neērtus jautājumus, uz kuriem tā arī nav saņēmusi atbildes. Tie apkopoti Re:Baltica mājaslapā un lielākoties skar reklāmas laukumu iepirkumus dažādās Rīgas domes kapitālsabiedrībās, bet ne tikai.
Latvijas Radio komentētāja Madara Fridrihsone ir bijusi aculieciniece situācijām, kad mērs atsaka žurnālistiem īsas atbildes uz jautājumiem pirms vai pēc domes vai tās komiteju sēdēm. "Ja kāda komitejas sēde ilgst sešas minūtes, nevajag stāstīt, ka tev nav laika, lai piecas minūtes atbildētu uz jautājumu," norāda Fridrihsone. Viņa atceras arī vairākus citus gadījumus, kad Ušakovs nav ļāvies "notverties" žurnālistiem un aicinājis zvanīt viņa preses sekretārei. "Nevar teikt, ka tas ir nievājoši, bet viņš mēģina diktēt veidu, kā komunicēt ar žurnālistiem. Nevis apstāsies un atbildēs, bet mēģinās šo procesu regulēt. Pirmais, kas krīt acīs, – viņš jūtas pašpietiekams, nedaudz agresīvs, proaktīvs, vērtē Latvijas Universitātes profesors Juris Rozenvalds.
Laikraksta Diena redakcijā vērsās kāds iedzīvotājs, kurš jau gadu netiek pie mēra pieņemšanā, un viņa kārtas numurs no 52. esot pavirzījies līdz 26., bet Ušakovs uzsver, ka vismaz tikpat labi, ja ne labāk ar iedzīvotāju jautājumu risināšanu galā tiek viņa palīgi, kas, visticamāk, tā arī ir. Taču pirms vēlēšanām Saskaņa rīko pasākumus, kuros dažādās apkaimēs tiekas ar iedzīvotājiem, un fotoattēlos no tiem redzams starojošs un visiem atvērts Rīgas mērs zilā uzvalkā.
Lielā vara
"Nav nekādu šaubu, ka pēdējo astoņu gadu laikā domes priekšsēdētāja vara ir bijusi milzīga, salīdzinot ar jebkuru citu Rīgas domes sasaukumu Latvijas vēsturē," vērtē partijas Latvijas attīstībai līderis Juris Pūce, kurš vēlēšanās startē kā otrais numurs aiz Latvijas Reģionu apvienības līdera Mārtiņa Bondara. Šie politiķi ekspluatē saukli "Gāžam Nilu", tādējādi apliecinot, ka novērtē tieši pašreizējā mēra noteicošo lomu. Pūcesprāt, šāds varas modelis ir riskants, jo tajā ir zināmas autoritārisma iezīmes."Lēmumus autoritārā iekārtā var pieņemt ātrāk, bet arī kļūdas pieļaut vieglāk. Veidojas sajūta, ka nevar kļūdīties, ka lēmumi ir izcili, bet kļūdas kļūst arvien lielākas un tās izlabot nākas arvien grūtāk. Vistrakākais, ka vara ir diezgan pašmērķīga, nav izteiktas programmas, ko sasniegt, tā reaģē uz publisku kairinājumu," prāto politiķis.
Olafs Pulks (Vienotība) domes opozīcijā ir ilgus gadus, pēdējos astoņus – Ušakova vadītajā domē. No tiem sešus mērs Pulku nesveicinot, apmēram tikpat ilgu laiku Pulks nav bijis mēra kabinetā, un esot bijis gadījums, kad Vienotības frakcija ar oficiālu vēstuli vērsusies pie mēra, prasot tikšanos budžeta sastādīšanas jautājumos, bet saņemta oficiāla atbilde, ka Ušakovam nav laika. "Tas ir vai nu gražīga pusaudža stils, lai slēptu, ka šis pusaudzis nav gatavs darbam, vai pārņemts no Maskavas, ka jābūt stipram un jāvalda, uzsitot dūri galdā, nenolaižoties tik zemu, lai runātu ar mazākumu. Nez vai viņš aizdomājas, ka tādējādi ignorē tos rīdziniekus, kas balsojuši par opozīcijas deputātiem," prāto Pulks.
Tomēr opozīcijas politiķis nepiekrīt, ka mēram būtu liela vienpersoniska vara, minot gan dzīvesbiedres Ivetas Strautiņas-Ušakovas iespējamo ietekmi, gan vicemēra Andra Amerika autoritāti un pieredzi.
Klieguši nav
Sākotnējais tandēms pie Rīgas domes stūres 2009. gadā bija Ušakovs un Šlesers, taču, Aināram Šleseram aizkuģojot citos politikas līmeņos, par vietnieku kļuva Andris Ameriks, kurš nodibināja partiju Gods kalpot Rīgai!. Raksturojot varas modeli domē, Ameriks SestDienai atgādināja, ka Saskaņai ir 23 deputāti, bet GKR – 16. Par stratēģiskajām lietām koalīcijas partneri runājot, nonākot pie kompromisiem un lemjot, vai ko dara vai nedara. Esot bijuši arī gadījumi, kad viens partneris otra idejas noraida.
"Galavārds ir tikai tad, ja partneris piekrīt. Mūsu ikdienas sasniegums ir tas, ka vienojamies un publiski viens otru necenšamies pārspēt skaistumkonkursā, kurš pirmais izdomāja brīvpusdienas vidusskolai vai ko citu. Tas ir arī iemesls, kāpēc veidojam kopēju sarakstu, jo pie šāda sadarbības režīma startēt divos sarakstos nozīmētu sacensību, kurš kuru priekšlikumu ir izteicis." Vaicāts, vai Ušakovs un Ameriks viens uz otru ir klieguši, vicemērs atbild, ka esot "skaļāk parunājuši". No tiešas atbildes, vai ar Ušakovu strādāt ir viegli, Ameriks izvairās, pārfrāzējot kādreizējo Pizza TV saukli: "Mēs dzīvojam atsevišķi, bet strādājam kopā." Katrai partijai ir sava dzīves telpa, uzsver Ameriks.
Saeimas Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uz jautājumu, vai Nilam Ušakovam ir autoritāte partijā, atbild ar vienu vārdu – absolūti. Viņš gan necenšas apgāzt runas, ka partijas iekšienē reizēm gadās domstarpības, teikdams: "Mēs esam dzīva organizācija, mēs izsakām viedokli." Taču Rīgas gadījumā Saskaņa ir transformējusies un nevar tikt uztverta bez tās partnera GKR. "Tas ir Ušakova lēmums, kurš ir pareizs situācijā, kad pārējie ir pret – veidot pirmsvēlēšanu uzvaras koalīciju," uzsver politiķis.
Joprojām pievilcīgs
Īpaši pirmajā pilnvaru posmā ap Ušakova tēlu virmoja zināms romantisma plīvurs. Žurnālā Santa, kurā bija publicēta intervija ar Rīgas mēru, tika lietota frāze: "aiz viņa brillēm pazibēja vizbulīšu krāsas metāls". Pēc laulībām ar biroja vadītāju Ivetu Strautiņu-Ušakovu atturīgi tiek kultivēts laimīgās ģimenes tēls. "Nila Ušakova sieva atklāj, kāpēc mīl vīru," vēsta viens no preses virsrakstiem 2014. gadā. Kuluāros gan diezgan bieži min, ka Strautiņa-Ušakova vai nu faktiski vada domi, vai arī viņas loma ir ļoti liela, un to pats mērs nenoliedz.
Trešajā laulībā Ušakovs tika pie dēla Toma, kuru arī dozētās devās atrāda saviem sekotājiem sociālajos tīklos, un no tiem fotogrāfijas nonāk medijos. Portālā Skaties.lv 2015. gadā parādījās pat bilžu galerija Ušakovs dēlēnu iepazīstina ar Rīgas runčiem, kurā publicētā titulbilde tika nosaukta par aizkustinošu. "Rīgas mērs neaizraujas ar sava dēla pirmo soļu publiskošanu sociālajos tīklos, tāpēc fotogrāfija ar Tomu un Rīgas kaķiem ir īsta dāvana tiem, kas mīl bērnus un kaķus," bija teikts galerijas pavadrakstā.
Savulaik no patversmes paņemtie Rīgas kaķi Kuzja un Muris, kuriem tagad ir pieci gadi, ir viena no Ušakova zīmola sastāvdaļām. Kaķi brīvi staigā pa priekštelpu, īpaši neinteresējas par atnācējiem, tomēr, ja zemē tiek nolikta soma vai uz pakaramā uzrodas kāds mētelis, abi kaķi ir klāt un to rūpīgi apošņā. Kuzja un Muris arī šogad būs galvenās zvaigznes Muzeju naktī, kurā dome piedalās.
Abu kaķu vismaz ārēji vienaldzīgajā attieksmē pret neskaitāmajiem svešajiem cilvēkiem, kas nāk un iet, ir kas līdzīgs ar mēra uzaudzēto emocionālo aizsargkārtu. Viņam ir nevainojams publiskais tēls, un daļai vēlētāju, iespējams, jau sen aizmirsies starpgadījums ar rupjo vārdu lietošanu domes sēdes laikā 2009. gadā, kad publiski parādījās ieraksts, kurā varēja dzirdēt mēra un viņa toreizējā vietnieka Aināra Šlesera sarunu, lietojot necenzētu leksiku. Pēc tam nekas tāds nav atkārtojies, un 2015. gadā mērs pat izcēlās pretējā nozīmē, uzdodot Izglītības, kultūras un sporta departamentam pārbaudīt skolās izmantotos mācību materiālus, kad saņēma sūdzību par skolotājas Ivetas Ratinīkas stundā analizēto Agneses Krivades dzejoli ar rupjiem vārdiem. "Nenoliegšu, arī es pats dažkārt esmu lietojis nenormatīvu leksiku, risinot saimnieciskus jautājumus, jo citādi rodas sajūta, ka teiktais netiek saprasts. Taču rupjībām un lamuvārdiem nav vietas skolas klasē," toreiz pauda Ušakovs. Viņam teorētiski ir iespēja nākamos četrus gadus Ratinīku sastapt regulāri, jo viņa kandidē šajās domes vēlēšanās no Latvijas attīstībai un Latvijas Reģionu apvienības saraksta.
Četri no desmit
Rīgas domes vadības rokraksta iezīme ir tās mēģinājumi jaukties uzņēmējdarbībā. Nesenajā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) aptaujā 63% respondentu atbildēja, ka pašreizējo Rīgas pašvaldības iesaistīšanos biznesā vērtē negatīvi, bet vēl 18 – drīzāk negatīvi. Pašreizējo Rīgas domes darbu uzņēmēji vidēji vērtē ar 4,1 punktu no desmit, kur lielākā daļa likuši negatīvu vērtējumu no viens līdz trīs. Savukārt atbalsts uzņēmējdarbībai tiek vērtēts vēl negatīvāk, kur pašvaldības darbs novērtēts vidēji tikai ar 3,3. Ušakovs gan SestDienai saka, ka Rīga esot čempione visos aspektos investīciju piesaistes ziņā. Taču priekšvēlēšanu solījumi veidot pašvaldības aptiekas izraisīja satraukumu nozarē un Konkurences padomes (KP) repliku, ka pašvaldībai nav jānodarbojas ar to, ko var izdarīt komersants. KP modrā acs, uzraugot komercdarbību, pamanīja arī vienošanos par biļešu cenām starp pašvaldības uzņēmumu Rīgas satiksme un uzņēmumu Rīgas mikroautobusu satiksme, nosakot diezgan nopietnus naudas sodus. Jau senāks neveiksmes stāsts ir uzņēmuma Aqua Rīga mēģinājums tirgot ūdeni pudelēs, jo šis projekts cieta zaudējumus.
Dažādiem skandāliem apvīta ir arī pašvaldības kapitālsabiedrību darbība, taču Ušakovs joprojām apliecina uzticību gan Rīgas satiksmes, gan Rīgas namu pārvaldnieka valdei. Tieši namu apsaimniekošanas uzņēmuma darbība likusi svārstīties arī tiem rīdziniekiem, kas līdz šim par Saskaņu balsojuši. Par Rīgas domes spējām strādāt saimnieciski gudri un ilgtspējīgi lika šaubīties arī vairāki projekti, kuru pieminēšana vien izraisa emocionālu reakciju, – Barona iela, kuras segums tika nomainīts nekvalitatīvi un turpina drupt, tomēr iela tika pieņemta ekspluatācijā un mērs turpina uzturēt optimismu, ka iela būšot skaistākā Rīgā. Otrs strīdīgais infrastruktūras objekts ir Skanstes ielas tramvaja līnija, kas sava maršruta dēļ iemantoja kapu tramvaja apzīmējumu, jo trase skāra Lielo kapu teritoriju. Tagad aktīvisti protestē pret plāniem izcirst kokus Pērnavas ielā, bet mērs apgalvo, ka šāds projekts nav apstiprināts. Neizdevās Ušakova vēlme pirms vēlēšanām palaist jaunos zemās grīdas tramvajus uz Imantu, par ko viņš paziņoja feisbukā, – izrādījās, ka nav atrisināti visi tehniskie jautājumi, un izmaiņu datumu pārcēla uz 5. jūniju, kad vēlēšanas būs jau garām.
Palīdzēja mobilizēties
Pamanāmas ir Ušakova politiskās aktivitātes, demonstrējot atklātu nicinājumu pret Valsts valodas centru, kas viņam piemēroja sodu par krievu valodas lietošanu, kā arī asais konflikts ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski (Vienotība) par mazākumtautību skolu iespējamo slēgšanu nepietiekamās izglītības kvalitātes dēļ. Jānis Urbanovičs uzskata, ka šie notikumi palīdzējuši mobilizēt Ušakova vēlētājus un tagad visi, kas saistīti ar mazākumtautību skolām, uzskatīs Ušakovu un Ameriku par saviem mīluļiem pat tad, ja iepriekš ar viņiem nav bijuši apmierināti.
Katru gadu uzmanības centrā nonāk arī Ušakova parādīšanās pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā 9. maijā. Šogad viņš nolikt ziedus devās kopā ar kādu sirmu veterāni un uzrunā kritizēja tos, kuri norāda, ka kara beigas visā pasaulē atzīmē 8. maijā. Tajā pašā laikā cirkulēja baumas, ka Georga lentītes pie pieminekļa vairs netiek dalītas tieši pēc Ušakova rīkojuma.
Juris Rozenvalds Saskaņas vēlētāja kodolā neredz būtiskas izmaiņas: "Var teikt, ka Saskaņa lielā mērā monopolizē krievu vēlētāju. Elektorāts ir ļoti stabils, jo nav alternatīvas. Latviskās partijas tuvredzīgi neapelē pie šīs vēlētāju daļas. Svārstīgā elektorāta daļa varētu būt vecākā gadagājuma latvieši, kuri iepriekš balsojuši par bezmaksas transportu un sociālo atbalstu, bet tagad var būt par kaut ko dusmīgi, piemēram, par "kapu tramvaju"."
"Šīs nav vienkārši kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Šī ir izšķiršanās par mūsu pilsētas nākotni. Vai Rīga turpinās attīstīties? Vai tiks atdota nacionālistiem un populistiem, kas visu sagraus," savā iemīļotajā feisbukā divās valodās ziņo Ušakovs. Vēlēšanas rādīs, cik šai retorikai būs sekotāju.
Rakstam sekojošā intervija ar Nilu Ušakovu lasāma te.
vecis
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
,,