Vidusjūras valsts Libānas simbols ir ciedrs, kas attēlots arī valsts karogā. Taču ir liela varbūtība, ka nākamās paaudzes šo neparasto un graciozo koku varēs aplūkot tikai fotogrāfijās. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) pasaules mantojuma sarakstā iekļautie Libānas ciedru meži, kuros zeļ pat tūkstošgadīgi koki, ir pakļauti iznīcības riskam. Ciedru mežu dabisko ekosistēmu, kas ir unikāla visam Tuvo Austrumu reģionam, apdraud klimata pārmaiņas.
Tās var izrādīties "nāvējošas" arī citiem vēsturiskiem un tūristu iecienītiem objektiem visā pasaulē. Vieniem, piemēram, Lieldienu salai ar tās senajām skulptūrām un Itālijas pilsētai Venēcijai, draud applūšana, savukārt citiem, piemēram, Jeloustonas nacionālajam parkam ASV, briesmas rada ilgstošs sausums un mežu ugunsgrēki.
Izzušana nenovēršama
Klusā okeāna dienvidaustrumos atrodas viena no pasaules visvairāk izolētajām vietām – Lieldienu sala. Čīlei piederošā 163 kvadrātkilometrus lielā teritorija ir slavena ar milzīgajām akmens statujām, kuras pirms vairākiem gadsimtiem radīja salas pirmiedzīvotāji. Pateicoties skulptūrām, Lieldienu sala ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un to ik gadu apmeklē desmitiem tūkstošu tūristu. Taču pēdējos gados izskan brīdinājumi, ka klimata pārmaiņas apdraud salas nenovērtējamās kultūrvēsturiskās bagātības.
ANO norāda, ka salas aptuveni 8000 pastāvīgajiem iedzīvotājiem nākotnē būs jāsaskaras ar dzeramā ūdens trūkumu, kas būs saistīts ar retākiem nokrišņiem vasarās, jūras līmeņa celšanos, piekrastes applūšanu un eroziju. "Pirmā pazīme, kas liecina, ka klimata pārmaiņas ir sasniegušas salu, ir pilnībā izžuvušie mitrāji," Čīles valdības finansētās attīstības aģentūras CONAF vietējais koordinators Tahira Edmundss sacīja ziņu aģentūrai Reuters. 2017. gads Lieldienu salā bija vissausākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē, un arī pērn nokrišņu bija tikai mazliet vairāk. Rezultātā vasarās izžūst Raraku lagūna, kas ir nozīmīgs saldūdens avots salas iedzīvotājiem.
Tā kā vairākums Lieldienu salas statuju, kas ir radītas laikā no 1250. līdz 1500. gadam, atrodas tuvu krastam, tās vistiešāk izjutīs klimata pārmaiņu sekas. Klimata maiņu rezultātā pieaug vētru biežums un spēks un okeāna viļņi kļūst lielāki un stiprāki un rada nopietnus bojājumus platformām, uz kurām ir izvietotas statujas, turklāt pašas skulptūras var apgāzties un tikt ieskalotas okeānā. "Atsevišķu monumentu izzušana klimata pārmaiņu dēļ ir nenovēršama," arheoloģe Džeina Daunsa no Augstieņu un salu universitātes Skotijā sacīja raidsabiedrībai CBC. Viņa gan neizslēdz, ka daļu no statujām varētu glābt, pārvietojot uz drošākām vietām salā, taču par to vēl esot nepieciešams diskutēt.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 18. - 25. aprīļa numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
reptilis
Krējums Saldais
Baltie diegi