Vai pie ērtībām pieradušie rīdzinieki varētu iedomāties situāciju, ka ikrīta mazgāšanās dušā būtu jāierobežo līdz divām minūtēm, bet pa kājām maisītos bļodas, kurās uzkrāt izlietoto ūdeni, ko pēc tam izmantot tualetes skalošanai? Šos un vēl citus ūdens taupīšanas trikus jau mēnešiem veic latvietes Ritmas Grizānes četru cilvēku lielā ģimene, kas dzīvo Dienvidāfrikas otrajā lielākajā pilsētā Keiptaunā. Tas netiek darīts kādas zaļas idejas vārdā, bet gluži vienkārši – lai izpildītu pilsētas vadības prasības.
Viena no Āfrikas visvairāk attīstītajām un ceļotāju iecienītākajām pilsētām ir ļoti tuvu tam, lai paliktu bez dzeramā ūdens. Gandrīz četru miljonu iedzīvotāju lielā Keiptauna cieš no ilgstoša sausuma, jo reģions ap ostas pilsētu jau vairākus gadus nav pieredzējis kārtīgus nokrišņus. Rezultātā ūdenskrātuves, no kurām pilsēta ņem dzeramo ūdeni, ir pustukšas.
Lai palēninātu ūdenskrātuvju iztukšošanos, Keiptaunas vadība ieviesusi stingrus ūdens patēriņa ierobežojumus, kas ir radījuši pamatīgas neērtības vietējiem un daudzajiem ārvalstu tūristiem. Ir bažas arī par slimību izplatīšanos. Taču taupības pasākumi ir nesuši panākumus, jo uz vēlāku laiku pārcelta tā dēvētā nulles diena jeb datums, kad pilsētas vadība būs spiesta atslēgt ūdens padevi Keiptaunas mājsaimniecībām.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!
Johaidi
pie vainas politiķi - "prezervatīvi
Labs