Kad šā gada 2. martā ANO Ģenerālā asambleja apstiprināja Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodošo rezolūciju, par šo – tiesa, tikai deklaratīvo un nesaistošo – dokumentu nobalsoja 141 organizācijas dalībvalsts. Pret balsoja vien piecas valstis (pati Krievija, Baltkrievija, Sīrija, Ziemeļkoreja un Eritreja), bet 35 valstis balsojumā atturējās (tajā skaitā Ķīna, Indija, Irāna, Pakistāna, Dienvidāfrika, Vjetnama un vairākas bijušās PSRS valstis, tostarp Kazahstāna). Vēl 11 valstu balsojumā nepiedalījās (tajā skaitā Azerbaidžāna, Uzbekistāna un Turkmenistāna).
Īsi pirms tam līdzīgu rezolūciju – tikai ar saistošākām sekām – centās pieņemt arī ANO Drošības padome, kas gan jau sākotnēji bija bezcerīgs solis. Krievijai ANO Drošības padomē ir veto tiesības, un Maskava tās pašsaprotami izmantoja. Rezultātā Krieviju nosodošo rezolūciju atbalstīja 11 no 15 padomes dalībvalstīm, kamēr Ķīna, Indija un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) balsojumā atturējās.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 13. -19.maija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!