Putina parādīšanās atvēsināja Krievijas opozīcijas cerības, ka beidzot būs izdevies atbrīvoties no nīstā Kremļa saimnieka, kuru daudzi vaino visās Krievijas nelaimēs. Pēc laikraksta Novaja gazeta komentētāja Kirila Martinova domām, Putina nāves gaidīšana drīzāk apliecināja viņa oponentu bezspēcību: "Izrādās, ka var ne tikai gaidīt, piesaukt un izbaudīt sava politiskā pretinieka nāvi, bet arī uzskatīt, ka tā ir vienīgā cerība uz uzvaru. Mums stāsta, ka īstā dzīve sāksies, kad nomirs Putins un iestāsies demokrātijas rītausma. Taču Putins nekad nenomirs, jo būsiet dzīvi jūs, kas priecāsies par viņa nāvi. Jo tieši jūs arī esat Putins." Martinovs norāda, ka Putina izveidotā autoritārā sistēma balstās uz priekšstatu: Krievijā viss ir atkarīgs no vadoņa gribas. "Jūsu verdziskā morāle dzen sistēmu uz priekšu: uz centieniem atrast jaunu ķermeni, kurā iemiesosies jūsu bailes un ticība tam, ka visu nosaka Putina esamība."
Putinam pašlaik ir 62 gadi, viņš jau ir sasniedzis mūsu kaimiņvalstī noteikto pensionēšanās vecumu, un vispār — Krievijā vidējais vīriešu mūža ilgums ir tikai 65 gadi. Tomēr visas pazīmes liecina, ka tikt vaļā no Putina tik drīz vēl neizdosies. Atšķirībā no sava priekšteča Borisa Jeļcina viņš ir gandrīz pilnīgs atturībnieks, daudz sporto un cenšas ievērot veselīgu dzīvesveidu. Ja viņa pazušana tiešām bija saistīta ar kādām veselības problēmām, Putins noteikti negribēja to darīt zināmu sabiedrībai, jo šāda atzīšanās tiktu uztverta kā vājuma izpausme (starp citu, līdzīgu iemeslu dēļ Putins nekad publiski neatzīst savas kļūdas).
2018.gadā Krievijā paredzētas prezidenta vēlēšanas. Putins šajā amatā darbojas jau kopš 2000.gada (izņemot četrus gadus, kad prezidenta krēslu bija aizlienējis Dmitrijam Medvedevam). Ja viņu pārvēlēs uz kārtējo sešu gadu termiņu, Putins varētu valdīt vismaz līdz 2024.gadam. Tas nozīmētu, ka Kremļa saimnieka amatā viņš būtu pavadījis vairāk laika nekā ilggadējais PSRS vadonis Leonīds Brežņevs, kurš valdīja tikai 18 gadu. Putins vēl nav devis skaidru atbildi, vai 2018.gadā atkal pretendēs uz prezidenta amatu; tas būšot atkarīgs no dažādiem faktoriem, arī viņa garastāvokļa.
Kas notiktu, ja Putins tiešām nomirtu, pirms beidzies viņa pilnvaru termiņš? Saskaņā ar Krievijas konstitūciju prezidenta pienākumus uzņemtos premjers (pašlaik šajā amatā ir Medvedevs), bet trīs mēnešu laikā jāsarīko jaunas prezidenta vēlēšanas.
Krievijas politikas pazinēji gan spriež, ka Medvedevs ir pārāk vāja figūra, tādēļ pie varas mēģinātu tikt pavisam citi spēki. Kremļa aprindās sāktos nikna cīņa par varu, kurā lielākās izredzes būtu kādam no tā dēvētā siloviku (armijas un drošības dienestu) grupējuma. Ietekmīgākie šī grupējuma līderi ir Putina administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs, aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un valsts naftas uzņēmuma Rosņeftj vadītājs Igors Sečins. Katrā ziņā Putina aiziešanas gadījumā nākamais Krievijas līderis, visticamāk, būtu ne jau Aleksejs Navaļnijs vai kāds cits no liberālās, Rietumiem draudzīgās opozīcijas pārstāvjiem. Šajā postenī varētu nonākt cilvēks, uz kura fona pat Putins šķistu ļoti mērens un miermīlīgs.
"Pie varas gandrīz noteikti nāktu režīms, kas būtu daudz autoritārāks par Putina režīmu. Ņemot vērā Krievijas ekonomikas problēmas, Rietumu sankcijas un karu Ukrainā, tā varētu būt pat militāra hunta," portālam Vocativ stāsta Krievijas politikas analītiķis Dmitrijs Oreškins. "Tādēļ es piesardzīgi raugos uz aicinājumiem atbrīvoties no Putina. Kā jums šķiet, kas nāks viņa vietā? Kāds no liberāļiem? Nē, būs tikai sliktāk." Krievijas vēsturē netrūkst šādu precedentu, piemēram, pēc "sarkanā terora" tēva Ļeņina nāves viņa vietā stājās Staļins, kurš sarīkoja vēl daudz vērienīgāku asinsizliešanu.
Visu rakstu par Putina mīklaino pazušanu un tās konsekvencēm lasiet žurnāla Sestdiena 20.marta numurā!