Nāvējošie plūdi un to mācības

Līdzīga apmēra lietusgāzi kā šā gada 29. oktobrī piedzīvoto Spānijas austrumi iepriekš bija pieredzējuši gandrīz pirms 60 gadiem – 1966. gadā. Un šoreiz lietus izraisīja tikpat liela mēroga pēkšņus plūdus, kuru laikā ūdens un dubļu straumes nodarīja milzīgus postījumus ne tikai cilvēku mājokļiem un citiem īpašumiem, bet arī infrastruktūrai. Tā, piemēram, nopostīti vai bojāti arī 80 kilometri no ātrgaitas dzelzceļa līnijas, kas savieno Madridi ar Valensiju. Taču, kas vēl ļaunāk, – dabas katastrofa prasīja arī pagaidām līdz galam nezināmu skaitu cilvēku dzīvību, lielāko daļu – Valensijā. Šīs nedēļas sākumā plūdos bojāgājušo skaits sasniedza jau 217 cilvēku, taču vēl daudzi joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts, un varasiestādes tā arī nespēj minēt precīzu pazudušo skaitu.

Tas skaidrojams arī ar to, ka lietusgāzes, lai arī vairs ne tik spēcīgas, turpinājās vairākas dienas, izraisot vēl arī lokālus plūdus un pat nogriežot no ārpasaules nomaļākus ciematus, kādēļ glābējiem ilgāku laiku nebija iespējas līdz tiem nokļūt. Plūdu mērogi ir tādi, ka pat nedēļu pēc notikušā daudzviet to atstātās drupas vēl nav likvidētas, visi bojāgājušie nav atrasti, un Spānijas mediji pieļauj, ka šie plūdi var kļūt par otriem nāvējošākajiem valsts vēsturē.

DRŪMĀ PLŪDU VĒSTURE

Vislielāko skaitu cilvēku dzīvību prasījušie plūdi Spānijā tika piedzīvoti 1962. gadā, kad Barselonas plūdos gāja bojā 915 cilvēku. Otri nāvējošākie līdz šim bija 1973. gada plūdi Andalūzijas reģionā, kuros dzīvību zaudēja 272 cilvēki.

1967. gada septembrī nāvējoši plūdi tika piedzīvoti arī Spānijas kaimiņvalstī Portugālē, kur tā dēvētajos Lisabonas plūdos gāja bojā 464 cilvēki. Taču šajā gadsimtā Valensijas plūdi ir nāvējošākie no Eiropā piedzīvotajiem – iepriekšējais traģiskais antirekords piederēja 2021. gada plūdiem Vācijā, kur to laikā tika zaudētas 185 cilvēku dzīvības. Visā Eiropā kopā šo plūdu dēļ dzīvību zaudēja 242 cilvēki.