Vācijas līgums ar Izraēlu par militāru zemūdeņu piegādi kļuvis par Gintera Grasa, iedvesmas avotu. Viņa dzejolis ar nosaukumu Kas ir jāpasaka (Was gesagt werden muss) pārkāpa nerakstīto tabu, kas Vācijas sabiedrībā valda kopš Otrā pasaules kara beigām. Pretēji daudziem citiem, vācietis Grass atļāvies skarbi kritizēt Izraēlu, brīdinot: Telaviva var sniegt preventīvo triecienu savai ienaidniecei Irānai, lai novērstu tās mēģinājumus radīt atombumbu, un «iznīcināt Irānas tautu». Savukārt, pārdodot Izraēlai zemūdenes, Vācijai var nākties uzņemties atbildību par iespējamo noziegumu. Rakstnieks saņēma asu vācu politiķu kritiku, Izraēla viņu iekļāva nevēlamo personu sarakstā un liedza iebraukšanu valstī. Savukārt daļa Vācijas sabiedrības Grasu atbalsta. 2009.gada sabiedrības aptaujas dati liecina, ka vāciešu attieksme pret Izraēlu nebūt nav viennozīmīga. Gandrīz puse respondentu nosauca Izraēlu par «agresīvu valsti», un 60% norādīja, ka Vācijai nacistu noziegumu dēļ par Izraēlu vairs nav jājūt īpaša atbildība.
Grasa aizvainojuma džins
Otrā pasaules kara rētas Vācijā joprojām nav sadzijušas – slavenā rakstnieka Gintera Grasa dzejolis par Izraēlu izraisīja starptautisku skandālu un lika runāt par antisemītismu, atomkaru un vārda brīvību. Savukārt pašam rakstniekam neizturēja sirds un viņš nonāca slimnīcā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.