Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +15 °C
Daļēji saulains
Svētdiena, 5. maijs
Ģederts, Ģirts

Džihāds pret spalvasbrāļiem

Islāma ekstrēmistu uzbrukums Francijas karikatūristiem apliecinājis, ka arī XXI gadsimta Eiropā netrūkst fanātiķu, kas gatavi slepkavot ticības vārdā. Vienlaikus tas izgaismojis musulmaņu integrācijas problēmas sekulārās Eiropas sabiedrībā.Francijā dzīvo ap pieciem miljoniem musulmaņu, un daudzi no viņiem bija saniknoti par satīriskā žurnāla Charlie Hebdo daiļradi, ko uztvēra kā islāma zaimošanu.

Karikatūristiem regulāri tika izteikti draudi par iespējamo izrēķināšanos, bet reti kurš varēja iedomāties, ka islāma ekstrēmisti sarīkos tik nežēlīgu slaktiņu, kāds notika pagājušonedēļ. Charlie Hebdo redakcijā iebruka brāļi Šerifs un Saīds Kuaši, kas nogalināja žurnāla galveno redaktoru Stefanu Šarbonjē un vairākus vadošos karikatūristus. Charlie Hebdo humors daudziem šķita pārāk primitīvs un provokatīvs, bet karikatūristi nelokāmi aizstāvēja savas tiesības smieties par visu un visiem: musulmaņiem, kristiešiem, ebrejiem, nacionālistiem, gejiem utt. Piemēram, pirms Ziemassvētkiem uz žurnāla vāka bija Jaunava Marija ar plaši ieplestām kājām, bet no viņas kājstarpes uz lasītājiem raudzījās sivēnam līdzīgs mazais Jēzus. Šādas karikatūras noteikti aizvaino daudzus kristiešus, bet atšķirībā no musulmaņiem viņi neņem rokā Kalašņikova automātu un nedodas izrēķināties ar žurnāla redakciju.Lai gan pēc teroristu uzbrukuma daudzi franči un eiropieši pauda solidaritāti ar Charlie Hebdo redakciju, aizstāvot tiesības uz izteiksmes brīvību, tomēr citi iebilda, ka žurnāls ar savām karikatūrām aizgājis par tālu un pats veicinājis nevajadzīgus konfliktus. Piemēram, komponists Imants Kalniņš, kurš pazīstams arī kā Korāna tulkotājs, karikatūru publicētājus uzskata par "provokatoriem". "Šis žurnāls jau gadiem ilgi ņirgājās par dažādām reliģijām. Jebkuru cilvēku, ne tikai musulmaņus, aizskar ņirgāšanās par viņam svētām lietām. Tādēļ mani neizbrīna, ka rezultāts ir tāds, kāds tas bija," Sestdienai stāsta Kalniņš.Ekstrēmistu sarīkotais slaktiņš sagādājis papildu argumentus tiem, kas islāmu uzskata par mežonīgu un asinskāru reliģiju, bet musulmaņi iebilst, ka teroristi neatspoguļo vairākuma uzskatus. Turklāt arī kristietības vēsture bijusi ne mazāk asiņaina, un vardarbība Bībelē sastopama ne retāk kā Korānā. Jāņem vērā, ka islāms kā reliģija veidojies vairākus gadsimtus pēc kristietības un vēl nav pārvarējis iekšējos konfliktus, par ko liecina arī sunnītu un šiītu savstarpējās cīņas.Islāma kritiķi iebilst, ka atšķirībā no kristiešiem islāma fundamentālisti joprojām ir iestrēguši viduslaiku domāšanā, ko apliecina sistemātiskā sieviešu diskriminācija, aicinājumi izrēķināties ar "neticīgajiem" utt. Lai gan vairākums pasaules musulmaņu dzīvo Āzijā, pēdējo gadu desmitu laikā islāma ekstrēmisms kļuvis arī par Eiropas problēmu, jo šajā pasaules daļā dzīvojošo musulmaņu skaits nemitīgi palielinās. Tas skaidrojams gan ar Rietumeiropas koloniālo mantojumu, gan ar viesstrādnieku piesaistīšanas programmām, kas tika īstenotas pēc Otrā pasaules kara. Imigrantu pieplūdums turpinās arī mūsdienās: lai gan islāma pasaulē ir populāri kritizēt "izvirtušo" Rietumu civilizāciju, pat liela daļa kareivīgo islāma fundamentālistu nelaiž garām izdevību pārcelties uz Eiropu.Eiropas musulmaņi bieži vien mitinās nolaistos rajonos, kur valda nabadzība, bezdarbs un naids pret mītnes zemi. Tā ir labvēlīga augsne islāma ekstrēmisma sludinātājiem, kas vervē jaunus cīnītājus, lai turpinātu džihādu (svēto karu) pret neticīgajiem. Francijā par īstu kadru kalvi džihādistiem kļuvuši arī valsts cietumi, kur ekstrēmistu idejas ir ļoti populāras. Kopumā musulmaņu īpatsvars Francijas sabiedrībā ir ap 7%, bet saskaņā ar neoficiāliem aprēķiniem valsts cietumos aptuveni puse ieslodzīto ir musulmaņi. Francijas amatpersonas atzīst, ka bieži vien tieši cietumā sīki likumpārkāpēji kļūst par rūdītiem islāma kaujiniekiem, kas pēc iznākšanas no cietuma gatavi iesaistīties džihādā.Eiropas musulmaņu līderi uzsver, ka lielākā daļa musulmaņu neatbalsta ekstrēmistus un nosoda viņu izmantotās cīņas metodes. Islāma kopienas pārstāvji raizējas, ka teroristu saujiņas sarīkotie uzbrukumi vairo naidu pret visiem musulmaņiem. Pēc ekspertu domām, Eiropā arvien biežāk vērojamas "islāmofobijas" izpausmes. Šo ideju atbalstītāji baidās, ka Eiropa jau drīzā nākotnē pārvērtīsies par "Eirābiju", kur valdīs islāma likumi un paražas. Skeptiķi iebilst, ka bažas par Eiropas "islamizāciju" ir krietni pārspīlētas. Pašlaik musulmaņi veido ap 6% no Eiropas iedzīvotāju kopskaita; 2030.gadā šis rādītājs varētu sasniegt 8%, bet nekas neliecina, ka pārskatāmā nākotnē musulmaņi varētu kļūt par vairākumu, kas savai gribai pakļaus citus Eiropas iedzīvotājus.Visu rakstu par islāma ekstrēmismu un tā cēloņiem lasiet žurnāla Sestdiena 16.janvāra numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli


Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata