Dārgais, degušais un atjaunotais

Tam ir bezgala bagāta vēsture, laikmetu griežos vairākkārt mainījies gan tā mākslinieciskais saturs, gan nosaukums, tomēr stabils vienmēr bijis ēkas izteiksmīgais ārējais tēls ar grieķu templi atgādinošo fasādi kanāla malā, kur reiz atradās Pankūku bastions. 5. un 6.septembrī šeit tiks rīkots Latvijas Nacionālās operas nama jubilejas koncerts.Par teātra ēkas celtniecības uzsākšanu jāpateicas kādam traģikomiskam atgadījumam 1829.gada 4.martā. Tobrīd vecajā Rīgas Pilsētas teātra ēkā Lielajā Ķēniņu ielā, ko tagad pazīstam kā Vāgnera zāli Riharda Vāgnera ielā, risinās Fransuā Bualdjē operas Baltā dāma izrāde. Tajā pašā laikā stāvu augstāk, tā dēvētajā Musses biedrības Lielajā zālē, notiek kāzas - šā nama ilggadējais šveicars Taurītis precas ar kādu jaunu atraitni. Notikums, bez šaubām, svinīgs, tādēļ ielūgto viesu skaits ir liels, līdz ar to - arī šīs ļaužu masas kopējais svars. Namam mazliet par daudz, un vienā mirklī ielūst vairākas starpstāvu sijas. Operas publika krīt panikā un metas laukā no teātra zāles, to nākas darīt arī mūziku tobrīd baudošajam Vidzemes un Rīgas ģenerālgubernatoram marķīzam Filipam Pauluči. Šāda situācija viņam šķiet absolūti nepieņemama, tādēļ Pauluči gūst pārliecību, ka turpmāk teātrim jāatrodas stabilākās un mākslai piemērotākās telpās. 1857.gadā, nojaucot mūrus un zemes vaļņus, kas ieskauj Rīgas pilsētu, bijušā Pankūku bastiona vietā blakus kanālam nu ir vieta jauna teātra celtniecībai.Šo gadu laikā opernams ir nodedzis, atjaunots, prasījis milzīgus līdzekļus, piedzīvojis bermontiešu uzbrukumu, nosaukumu "LPSR Valsts ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotais Akadēmiskais operas un baleta teātris", mistiski spēku klātbūtni un visbeidzot - atdzimšanu.Vairāk par mūsu Balto namu lasiet žurnāla Sestdiena 30.augusta numurā!