No Rīgas izbraucam kādā maija otrdienas pēcpusdienā, pašā "korķu" pīķī, un liekas: viss, neko nepagūsim, kā bija iecerēts! Mēs dodamies ceļā, lai vērotu jauno maršrutu Atrastās Latvijas Gaismas ceļš, kas mūs ved uz Vidzemes pusi. Kāpēc Gaismas ceļš? Līdz ar Gliku un garīgo gaismu šis ceļš ved pa vietām, kuras ir no jauna izgaismotas, atjaunotas un atkal pieejamas apmeklētājiem.
Vispirms plānā ir aplūkot Alūksni, bet gribam tur būt vakarā, jo pilsētas atjaunotie objekti tad ir izgaismoti. Iepriekšējā dienā esam noskaidrojuši, ka jau desmitos vakarā apgaismojums tiek izslēgts (uz vietas gan izrādās, ka tas droši aplūkojams līdz pat vienpadsmitiem). "Foto fiksācijas" mirklis jeb tā sauktā zilā stunda, kad debesis fotogrāfijās jau izskatās naksnīgas, bet ne pavisam melnas, ir īss, tāpēc par sastrēgumiem parādās pirmais lapu zaļums un liepas pumpuros. Ne velti saka, ka uz Alūksni ir jābrauc meklēt pazaudēto pavasari – ja esi to palaidis garām citviet Latvijā, Alūksnē vēl varēsi sastapt. Un, kad rudenī kārojas oranžu lapu, te tās būs vispirms!
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 18.jūnija - 1. jūlija numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!