Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +3 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Bagatskis: Turnīrs parādīs, cik esam mentāli stipri

Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāts sestdien sāksies ar spēli pret iepriekšējā čempionāta sāpīgāko pāridarītāju Beļģiju. Toreiz pēc vairākām skaistām uzvarām pret spēcīgiem pretiniekiem sekoja grūti izskaidrojams zaudējums beļģiem, kas kļuva par to suņa asti, ko Latvija nespēja pārkāpt, lai tiktu ceturtdaļfinālā.

Tagad, atceroties šo fatāli neveiksmīgo spēli, izlases galvenais treneris, spēlētāja gados par "zelta roku" sauktais Ainars Bagatskis apgalvo, ka visu būtu darījis tieši tāpat kā toreiz. Runājot jau par šāgada čempionātu, viņš uzsver, ka pirmā spēle ir svarīgākā. Tādu ažiotāžu ap čempionātu kā šogad komanda neesot jutusi nekad. Vai pašu sienas palīdzēs pārspēt labāko sasniegumu pēc neatkarības atgūšanas, 8.vietu, kas tika izcīnīta 2001.gadā? Vai pat iegūt tiesības nākamgad uzspēlēt olimpisko spēļu turnīrā Riodežaneiro?Fragments no intervijas:Vai tas, ka Latvijas izlasei jāspēlē savās mājās, palīdzēs spēlētājiem vai drīzāk traucēs?Tas ir gan labāk, gan sliktāk. Labāk ir tas, ka var spēlēt pie pilnām tribīnēm, savu skatītāju priekšā. Mana pieredze rāda, ka liela daļa spēlētāju labāko basketbolu spēlē savu skatītāju priekšā. Vienlaikus spēlēšana mājās uzliek arī papildu atbildību, rada papildu spiedienu gan katram spēlētājam, gan visai komandai. Tāda ažiotāža, kāda tagad valda ap izlasi, vēl nav bijusi. Manuprāt, tas ir ļoti interesanti, jo parādīs, cik mēs esam mentāli stipri, kādi esam īstenībā.Vai šī latviešu basketbolistu paaudze ir savādāka nekā tā saucamā tusētāju paaudze?Ticiet man, visas paaudzes ir bijušas motivētas. Tie ir jūsu kolēģu izdomājumi, ka kāds nav bijis motivēts. Tikai to motivāciju katrs saprot savādāk. Kāds to saprot tā, ka desmitos no rīta ir treniņš, un tas nekas, ka viņš līdz septiņiem rītā sēdējis bārā. Uz treniņu viņš taču ir atnācis! Šī paaudze ir ar savādāku attieksmi pret profesionālo sportu. Kad satiekamies, viens no maniem novēlējumiem izlasei ir: "Lai šeit jūs būtu tādi paši profesionāļi, kādi esat klubos, visu to laiku, ko pavadīsim kopā, nevis vienu dienu mēnesī - algas dienā, jo tad mēs visi esam profesionāļi. Man gribētos, lai mēs būtu profesionāļi visas trīsdesmit dienas mēnesī."Vai tagad spēlētāji paši tiecas uz izlasi, jeb trenerim kādam jāzvana un jāmēģina viņš pierunāt?Nekad nevienu neesmu pierunājis un to nedarīšu. Uzskatu, ka izlasē jāspēlē labākajiem spēlētājiem no tiem, kas grib spēlēt. Ne tikai Latvijā, arī citās zemēs var dzirdēt dažādus brīnumainus attaisnojumus, kāpēc kāds nevar spēlēt izlasē. Ja dzirdu atrunas, ka spēlētājs ir noguris pēc garās sezonas, varu pajautāt, kāpēc tādi pasaules līmeņa spēlētāji kā Dirks Novickis, brāļi Gazoli, Tonijs Pārkers, arī Andrejs Kiriļenko, kad viņš vēl bija vesels, nemeklēja attaisnojumu, ka viņi pēc 100 spēlēm NBA būtu noguruši un nevarētu spēlēt savas valsts izlasē. Traumas, jā, tās mēdz gadīties. Var jau būt arī citi iemesli nespēlēšanai. Uzskatu, ja spēlētājs ir pateicis, ka nevar spēlēt izlasē, tad tā ir viņa izvēle, un tā tam arī jābūt - jo izlasē neviens nav jālūdzas. Nekad.Viens mans draugs reiz teica, ka spēlēšana izlasē ir kā nodoklis Latvijas basketbolam. Var jau teikt, ka mēs pārliecību un stabilitāti esam ieguvuši, spēlējot ārzemēs, bet pirmos soļus mums iemācīja Latvijas basketbols.Bieži uzskata, ka Latvijas izlasei pietrūkst pārliecības par saviem spēkiem. Pats esat minējis Rima Kurtinaiša teikto, ka latviešiem viņu mentalitāte neļauj uzvarēt svarīgās spēlēs. Pret lietuviešiem spēlējot, mums pārliecības nekad netrūkst! Bet mēs tiešām neprotam novērtēt savas spējas, ne tikai sportā. Ārzemnieki mums šķiet gudrāki, labāki. Es tā nekad neesmu uzskatījis. Viņi ir savādāki, bet ne labāki. Tātad Kurtinaitim ir taisnība par latviešu neuzvarētāju mentalitāti?Mēs, Latvijas komandas, ļoti reti spēlējam no favorīta pozīcijām, esam samierinājušies ar otro lomu - ja uzvarēsim, tad labi, bet, ja viena darbība laukumā var izšķirt spēli, mēs neprotam to izmantot. Iedod serbam bezcerīgā spēlē vienīgo iespēju uzvarēt, viņš to garām nepalaidīs, bet horvāti, kas brīžam ir pat talantīgāki nekā serbi, paši saka: "Mēs esam mīkstie, svarīgās spēles zaudējam."Varbūt tas ir mazas tautas sindroms?Varbūt. Nezinu, kā izskatītos, piemēram, izcilie spāņu treneri, ja viņiem būtu jāstrādā ar tādām iespējām kā mums, jāatlasa spēlētāji no diviem miljoniem, nevis desmitiem miljonu.Kādu mērķi esat izvirzījis šim turnīram?Nekad neesmu bijis Brazīlijā. Gribu aizbraukt!Visu interviju ar Ainaru Bagatski lasiet žurnāla Sestdiena 4.-10.septembra numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Jau nobrieduši

Kopš Ukrainas kara sākuma Lāčplēša dienu un valsts svētkus atzīmēju savādāk. Ne tikai domas, arī sajūtas ir gluži citas. It kā pēkšņi mēs kā valsts būtu pieauguši. Un pēdējā laikā ko līdzīgu no apkār...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata