Teātra kritika ar virsskaņu

Jaunajā Rīgas teātrī notikušajā sarīkojumā NN nakts 2019 pirmdienas vēlā vakarā tika pasniegta Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā. To ieguva teātra mākslas kritiķe Undīne Adamaite par saviem tekstiem izdevumos Kultūras Diena un Teātra Vēstnesis. "Undīne Adamaite, iedziļinoties konkrētas teātra izrādes izvērtējumā, spēj runāt arī par cilvēciski būtiskām lietām – būtiskām režisoram, būtiskām lasītājam, būtiskām pašai sev. Viņas kritika vienmēr ir personiska, tai piemīt patstāvīga mākslinieciskā vērtība un kāda grūti definējama īpašība, ko gribētos nodēvēt par virsskaņu," raksturoja žūrijas priekšsēdētājs, rakstnieks, filozofs un interneta žurnāla Satori redaktors Ilmārs Šlāpins.

Uz Gada balvu mākslas kritikā Undīne Adamaite tika izvirzīta par izrādes Heda recenziju Šāviens stiprāks par motīvu, izrādes Romeo un Džuljeta recenziju Romāns klusē, Džuljeta klusē un izrādes Cerību ezers aizsalis recenziju Kucīte Marija, Jēzusbērniņš Ome un moceklis Vlads (meklējiet interneta dzīlēs!). Žūrijas skatījumā Undīnes Adamaites kritiskie raksti paši ir māksla. Viņas secinājumi var būt negaidīti un metaforas pārsteidzošas, jo tā ir kritika no mākslas darba iekšpuses, analīze izriet no iejušanās, pat iemiesošanās izrādē.

"Manuprāt, starp kritiķiem un māksliniekiem nav nekādu ierakumu. Reiz režisore Māra Ķimele Dienas Kultūras balvas pasākumā salīdzināja, ka mākslinieks ir cilvēks ar lampiņu uz pieres, kurš tumsā laižas dziļumā un mēģina izgaismot pasauli. Visticamāk, kādu laiku gājis, viņam pretim nāks vēl viens tāds pats ar lampiņu uz pieres, un tas būs kritiķis," savā pateicības runā sacīja Undīne Adamaite, kura par augstāko pilotāžu gan savos, gan kolēģu rakstos uzskata gadījumus, kad izdodas līdzsvarot erudīciju, analīzi ar spēju lingvistiski jutekliski iemiesot pašu izrādes "ķermeni", notvert tās unikālo nospiedumu Visumā. Protams, ja tāds ir.

Uz Gada balvu mākslas kritikā pretendēja pieci kritiķi, kas kritizē dažādas jomas – to vidū bija Inta Balode par dejas mākslas recenzijām, Elīna Reitere par kinofilmu recenzijām, Uldis Rudaks par popmūzikas recenzijām un Līga Ulberte par teātra recenzijām. Savukārt jaunā kritiķa veicināšanas balvu saņēma Raimonds Ķirķis ar saviem tekstiem par dzeju.

Šī gada žūrijā darbojās Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, izdevniecības Neputns galvenā redaktore Laima Slava, teātra kritiķe Edīte Tišheizere, Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga mākslinieciskā producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, literatūras kritiķe Anda Baklāne, publicists Valdis Ābols un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.

Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā dibināta 2015. gadā. Tās mērķis ir izcelt kritikas nozīmi mākslas procesā, veicināt kritikas kvalitāti un rosināt kritisko domāšanu. Iepriekšējo uzvarētāju vidū ir kritiķi Anda Baklāne, Edīte Tišheizere un Vilnis Vējš.