Albumā apkopota visa Riharda Dubras ērģeļmūzika, kas līdz šim uzrakstīta, – deviņas izvērstas kompozīcijas ērģelēm solo un viens ērģelnieku duetam. Kā saka pats komponists, ieceres esot arī nākamajiem opusiem. Albumu ierakstījuši ērģelnieki Ilze Reine un Aigars Reinis, skaņu režisors Varis Kurmiņš. Tas iznācis sadarbībā ar nacionālo skaņu ierakstu kompāniju Skani un ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Šis ir līdz šim plašākais Riharda Dubras ērģeļmūzikas izdevums, kurā vienkopus atrodami skaņdarbi, kas sarakstīti laika posmā no 1995. līdz 2023. gadam.
"Ērģeles man vienmēr ir bijušas svarīgas, jo, neskatoties uz bērnību okupācijas laikā, vecvecāku saikne ar baznīcu ir ļāvusi man šī instrumenta skaņas burvību sajust un iemīlēt jau tajā laikā. Un tas ir lēnām attīstījies... Deviņdesmitajos gados absolūti negaidītā veidā man nācās pašam kļūt par ērģeļu spēlētāju, un tad šo tuvību sajutu vēl ciešāk. Tad arī sākās pirmie mēģinājumi rakstīt ērģelēm, un tas turpinās vēl joprojām, pārsteidzošā veidā atklājot lietas, par kurām bez saiknes ar ērģelēm noteikti būtu šaubījies, piemēram, cik fantastiski ir rakstīt fūgas.... Domāju, ka tas turpināsies..." pauž Rihards Dubra.
Riharda Dubras (1964) daiļradē ērģeles ir iecienīts instruments. Tās skan izvērstajās vokāli instrumentālajās kompozīcijās – kantātēs, oratorijās; līdzdarbojas dažāda sastāva kameransambļos – kā instrumentālos, tā vokāli instrumentālos. Ērģeles ir neatņemama baznīcas mūzikas sastāvdaļa – tam pierādījums ir daudzie mesas žanra darbi gan draudzes koru dziedājumam dievkalpojumā, gan koncerta priekšnesumam domātie. Un, protams, mūzikā ērģelēm solo, kas apkopoti šajā albumā.
Komponista interese par ērģelēm aizsākusies bērnībā, dievnama ērģeļu skaņās klausoties. Vēlāk šī interese ir augusi spēkā, pārgājusi jau citās – daudz tuvākās - skaņraža un instrumenta attiecībās: tad, kad Dubram nācās pašam kļūt par baznīcas ērģelnieku Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā. Būt baznīcas ērģelniekam – tas ir mūziķa kalpojums liturģijā, dziedājumos un instrumentālajā mūzikā izsakot lūgšanas savā, draudzes, visas universālās Baznīcas vārdā. Būt baznīcas ērģelniekam – tas nozīmē izdzīvot visus Baznīcas gada liturģiskos laikus, dažādus svētkus un dievkalpojumus, lūgšanu skaņās un klusumā. Caur tieši šādu pieredzi 20. gadsimta 90. gados Dubras daiļradē ienāk žanri, kas būs nozīmīgi visā turpmākajā komponista ceļā - mesas, sakrālās kordziesmas, kā arī reliģiskā tematikā sakņotas izvērstas ērģeļkompozīcijas – šajā diskā iekļautie darbi Mūžīgo pakalnu ilgošanās (1995), Dievmātes skatiena pieskāriens (1999), Piedodošās gaismas litānija (1999), tāpat nedaudz vēlāk tapusī Meditācija mistiskās rozes gaismā (2002), arī Dīviškō Rūze (2016).
Šie darbi veido vienu būtisku Dubras ērģeļmūzikas tematisko ievirzi – sakrāli orientētu, meditatīvu lappušu piestrāvotu, ar spilgti tēlainiem poētiskiem nosaukumiem. Tieši iepriekš minēto poētisko nosaukumu sakarā jāpaskaidro, ka tos veido motīvi no dažādām Katoļu baznīcā pazīstamām lūgšanām, jēdzieni, kas ir noslēpuma, mistērijas piepildīti, kas var tikt piedzīvoti tikai dziļā personīgā kontemplācijā. Šie skaņdarbi ir komponista subjektīvs vēstījums, tas ir viņa personisks stāsts par Noslēpumu.
Otra Dubras ērģeļskaņdarbu daļa ir saistīta ar klasiskajiem, tradicionālajiem ērģeļmūzikas žanriem – fūga, tokāta, fantāzija, ostinato: Toccata e fuga (2023), Toccata (2012). Šie skaņdarbi apliecina saiknes ar baroka laikmetu, kā to skaidri norāda arī skaņdarba apakšnosaukumā ietvertais Ostinato, Fuga e quasi una Toccata (2011). Ein Blick auf die Barockzeit [Skatiens uz baroka laiku – tulk.] un Fantāzija un fūga (2020). Vēl viens skats uz baroka laiku… Brāzmainas pasāžas tokātās, basa ostinato variācijas ar stingri izturētu tēmu, fūgas ar izturētiem pretsalikumiem un stretām, fantāzijas žanram raksturīgā faktūras un formas brīvība – komponists šajos skaņdarbos strādā ar baroka ērģeļmūzikai tipiskiem līdzekļiem, tomēr saglabājot savu - 21. gadsimta komponista - skatījumu: laikmetīgu harmonisko valodu, skarbi saasinātu emocionālo dinamiku.
Īpaši jāizceļ viens diskā iekļauts skaņdarbs, kas sasaucas ar citu būtisku ērģeļmūzikas vēstures atzaru, tā ir Maza simfonija ērģeļu duetam - Petite symphonie pour orgue à quatre mains (2021). Autors apzināti izvēlējies nosaukumā lietot franču valodu, lai nepārprotami norādītu uz saikni ar franču ērģeļmūzikas tradīcijām, turklāt tieši koncertžanrā – uz K. Sensānsa, L. Vjerna, S. Franka, Š.M. Vidora u.c. franču autoru ērģeļkoncertiem. Zīmīga ir norāde skaņdarba partitūrā: Lūgums iespēju robežās reģistrēt tā, lai izklausās pēc franču stila ērģelēm. Neparasts ir divu sitaminstrumentu pielietojums šajā simfonijā – līdzās ērģelēm te skan arī gongs un zvans pašu ērģelnieku atskaņojumā. Šo sitaminstrumentu skanējums piešķir tēlaini spilgtus akcentus un individuāli tulkojamas asociācijas.
Dubras ērģeļmūzikas dubultalbums Ilzes un Aigara Reiņu sniegumā ir tapis komponista jubilejas gadā, apkopojot līdz šim ērģelēm radīto. Par turpmāko sadarbību ar ērģelēm komponists pats saka: Domāju, ka tas turpināsies…
Ērģelnieki Ilze un Aigars Reiņi duetā spēlē jau kopš 2009. gada, viņu koncerti skanējuši Liepājas, Dubultu un Rīgas Doma Starptautiskajos ērģeļfestivālos, Zemgales ērģeļdienās, koncertos Rīgas, Latgales un Vidzemes dievnamos, tāpat arī Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Šveicē u.c. Ilzes un Aigara Reiņu dueta programmās skan daudzveidīgs repertuārs, kurā nozīmīga vieta atvēlēta duetam īpaši sacerētiem latviešu komponistu pirmatskaņojumiem. 2017. gadā ir izdots dueta albums Ērģeles diviem, kas ieskaņots pie Rīgas Doma ērģelēm.
Koncerta biļetes pieejamas www.bilesuparadize.lv un Rīgas Doma kasē.