Atceros brīnišķīgas vasaras bērnībā 1958. un 1959. gadā, kad varēja vēl peldēties un ūdens bija siltāks nekā tagad. Šis nav garš, bet ļoti patīkams laiks, tikai viena nedēļa, bet tā paliks manā atmiņā uz visu dzīvi," sirsnīgi un atklāti atzinās pasaulslavenais maestro Mariss Jansons, kurš dzimtajā Rīgā 16. septembrī pie Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 90. jubilejas sezonas atklāšanas koncerta diriģenta pults piepildīja savu senu sapni muzicēt kopā ar komponistu un pianistu Raimondu Paulu.Fragments no intervijas:
Vai guvāt gandarījumu, muzicējot ar LNSO? Vai varam lepoties, ka tas ir labs orķestris?
Pēc manām domām, LNSO tagad ir labāks nekā mūsu pēdējā tikšanās reizē (Johana Štrausa mūzikas koncertā 2005. gada 29. septembrī - I. L.). Tajā ir ļoti daudz ļoti labu jaunu mūziķu. Orķestris tiešām ir labs, jūs varat lepoties. Atklāti runājot, internacionāli augstā līmenī viņiem vajadzētu vēl strādāt, bet potenciāls ir liels, un viņi ļoti labi reaģē un ātri reaģē, ar lielu interesi un ļoti cenšas. Tas ir tiešām ļoti labs orķestris.
Jūs jauki paslavējāt LNSO, bet ko tam novēlat? Pie kā jāstrādā?
Ziniet, kvalitātei nav robežu. Pat vislabākais orķestris var būt vēl labāks. Meistarību, meistarību, un visu laiku augt.
Kā jutāties, muzicējot Lielajā ģildē, kur sliktā skatuves apgaismojuma dēļ pat pārtraucāt ģenerālmēģinājumu, jo mūziķi nesaredz notis?
Ziniet, man šobrīd Lielā ģilde atstāja labāku iespaidu nekā agrāk. Es nezinu, kāpēc. Es to negaidīju, jo tā ir tāda maziņa telpa un tajā - sešsimt cilvēku. Tad tu gaidi, ka tas būs šausmīgi. Bet šoreiz bija tiešām patīkami.
Vai Rīgā ir nepieciešama jauna koncertzāle?
Noteikti! Tur nav nekādu šaubu. Ziniet, Latvija taču ir valsts ar lielām kultūras, mūzikas tradīcijām. Paskatieties vēsturiski, kādi brīnišķīgi mākslinieki te uzstājās un kādi diriģenti brauca! Tēvs man stāstīja, ka pirms kara te strādāja visi labākie diriģenti. Arī Latvijas mūzikas izglītība bija ļoti augstā līmenī. Nezinu, kā ir tagad, bet redzu, ka arī tagad ir daudz jaunu, ļoti labu mūziķu. Rīga ir muzikāla kultūras pilsēta. Tas ir pilnīgi nepieciešami, lai būtu vismaz viena laba zāle ar labu akustiku. Tas ir arī ļoti svarīgi orķestrim, jo laba zāle rada labu orķestri. Kad orķestris pierod pie skaņas brīnišķīgā zālē, tas spēlē pavisam citādi. Tam ir ļoti liela nozīme.
Patlaban mēdz būvēt t. s. multifunkcionālos centrus. Apvienojot koncertzāles un konferenču zāles funkciju, var cerēt uz Eiropas naudu. Ko par to domājat?
Domāju, ka tas ir ļoti slikti. Tā domāt var tikai neprofesionāli cilvēki, kuri neizprot mūzikas vajadzības. Sevišķi to saprot orķestra mūziķi un diriģenti. Viņiem muzicēt multifunkcionālajās zālēs, tas ir šausmīgi. Uzbūvēt vienu labu zāli simfoniskajam orķestrim ir ļoti grūti. Ja izdevusies laba akustika, tā ir liela laime. Bet, ja jūs šajā zālē rīkojat popmūzikas koncertus, sanāksmes, konferences, tā ir jāmaina. Pirmkārt, tas ļoti slikti ietekmē akustiku. Otrkārt, tas atņem iespēju uzbūvēt īstu koncertzāli, jo ir jādomā par kompromisu - tā, lai būtu abi. Pajautājiet profesionāliem akustiķiem un mūziķiem, tas ir šausmīgi. Tā ir iztērēta nauda. Iztērēsiet daudz naudas un pēc tam nebūs akustikas, ko tad jūs darīsiet? Tēvs man teica: ja gribi lēti nopirkt, pēc tam vajadzēs dārgi samaksāt. Ja lēti uzcelsi, būs jāiegulda ļoti daudz naudas pēc tam. Pārbūvēt koncertzāles maksā lielu naudu, un prakse rāda, ka tas neatmaksājas, jo pārbūvētās zāles vairs nevar dabūt vajadzīgo akustiku.
Mūziķi to saprot, bet politiķiem ir cita domāšana.
Gudram politiķim, manuprāt, vajag ieklausīties profesionāļos. Vienalga, vai tas ir mūzikā, ķīmijā vai sportā. Viņam no speciālistiem jādabū informācija. Labs politiķis taču ir ieinteresēts, lai viss būtu labi. Jāklausa speciālisti, jo viņi savu nozari labāk saprot.
Visu interviju lasiet otrdienas, 20. septembra, laikrakstā Diena!