Gustava Mālera (Gustav Mahler, 1860–1911) Sestās simfonijas pirmatskaņojums notiek 1906. gada 27. maijā Esenē – Vispārējās vācu mūzikas biedrības (Allgemeiner deutscher Musikverein) kārtējā forumā. Paredzēti veseli septiņi mēģinājumi un vēl arī ģenerālmēģinājums. Mēģinājumu vērotāju vidū ir daži ļoti talantīgi jaunekļi, arī Vīnes opernama kormeistars Klauss Pringsheims. Vīnes operā Klauss paradis redzēt Māleru pašpārliecinātu, prasīgu, valdonīgu. Te, Esenē, šķiet, ieradies pavisam cits Mālers – nervozs, svārstīgs, par sevi un jaundarbu nepārliecināts. Pēc pirmatskaņojuma komponistu izsauc sešas reizes, un savam maestro sirsnīgi aplaudē arī orķestranti.
1904. gada vasaras beigās Mālers vēstulē Bruno Valteram raksta: “Pabeidzu Sesto. Man šķiet, ka esmu bijis varens. .. Mana Sestā [nākamajām paaudzēm] uzdos mīklu, ko varēs mēģināt atrisināt tikai tie, kam būs izdevies norīt un sagremot manas piecas pirmās simfonijas.”
Alma Mālere saka – tā bijusi skaista, laimīga bezkonfliktu vasara. Slavenais Mālera aprakstnieks Anrī Luī Delagranžs (1924) uzsver, ka dīvainā kārtā šajā laimīgajā vasarā top Mālera daiļrades tumsnējākās lappuses.
Kristas Dzudzilo jaunais projekts ir īpaši Arsenāla Radošās darbnīcas zālei veidota vienota ekspozīcija – videoinstalācija ar objektiem telpā. Tās struktūras pamatā ir austriešu komponista Gustava Mālera Sestā simfonija. Radīšanai kā idejai autore piešķir konkrētību, vedot skatītāju nevis pie poētiska izjūtas vispārinājuma, bet gan pie pietuvināšanās realitātei. Mākslinieces darbā būtiska ir tajā ieraugāmā saikne starp pasaules, simfonijas un dzīvības radīšanu.
Krista Dzudzilo (1989) ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (2013) un maģistra grādu Vizuālās komunikācijas nodaļā (2016). Sarīkojusi piecas personālizstādes, no kurām ekspozīcija ar videoinstalāciju Skaidrība 2015. gadā tikusi nominēta Purvīša balvai. Piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārpus tās.