Proti, nespēju saprast, ko valsts ekonomikai un valsts tēlam starptautiski var dot loģisks, mērķtiecīgs kino nozares atbalsts, turpināja Rietuma.
Tas jārisina ar pārliecināšanas darbu, viņa teica, paužot cerību, ka filmas Straume panākumi palīdzēs risināt Latvijas kino problēmas – atbalsta ziņā.
Viņa arī skaidroja, ka Latvijā ir vissliktāk finansētā kino nozare Baltijas valstīs. Finansējums ir aptuveni trīs reizes mazāks nekā Igaunijā.
Arī izpratne par kino industrijas nozīmīgumu Igaunijā un Lietuvā ir daudz kompetentāka, tostarp valdības, viņa pauda.
"Tur ļoti lieliski apzinās, ka kino ir publiskās diplomātijas instruments, ekonomisks instruments, kas piesaista investīcijas, un nacionālās kultūras vērtība," sacīja Rietuma.
Kā ziņots, TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš vēstīja, ka Latvija nav spējusi nodrošināt skaidrus spēles noteikumus producentiem, kas sadarbojās ar Netflix, un tādējādi Netflix, visticamāk, Latvijā neīstenos 20 miljonus eiro vērtu projektu.
Finansējumu, kas bija paredzēts ārvalstu filmu uzņemšanas Latvijā, agrāk administrēja Nacionālais kino centrs, bet programma vairāk ir investīciju piesaistes, nevis kultūras atbalsta mehānisms, tāpēc tā nonāca Ekonomikas ministrijas paspārnē esošās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārziņā.
Pavasarī Nekā personīga vēstīja, ka ierēdņi bez konsultācijām ar kino nozari nolēma investīciju piesaistes kārtību mainīt, kas Latvijas piedāvājumu padarītu nekonkurētspējīgu. Tas trāpītu jau pa sāktajiem projektiem, kam, ienākot Latvijā, tika solītas krietni lielākas atlaides.
Latvija tam piedāvāja tā saukto "cash rebate" programmu – konkrēta, auditēta procenta atmaksāšanu pēc filmēšanas pabeigšanas. Pavasarī nosacījumi piepeši mainījās un LIAA producentiem piedāvāja atmaksāt tikai daļu no iztērētā pievienotās vērtības nodokļa. Tas pilnībā sagrāva 12 gadus strādājušo sistēmu, vēstīja raidījums.
Pēc Ministru kabineta sēdes 24.septembrī Ministru prezidente žurnālistiem uzsvēra, ka Ārvalstu filmu uzņemšanas Latvijā programmai ir jābūt konkurētspējīgai, bet ne neizmērojamai.
"Noteikti būs arī risinājumi. [..] Mums vienmēr viss notiek pēc likuma burta. Ja tiešām būs nepieciešami likuma grozījumi, esam gatavi to darīt. Es saprotu, ka kopš koalīcijas lēmuma ir zināma aizķeršanās. Arī man šis jautājums šķiet svarīgs," sacīja Siliņa.