Šī gada Survival Kit nosaukums Saiet ābolā * kokā * sēnē * ledājā * gliemežvākā * briedī * kanārijputniņā * sikspārnī radies, iedvesmojoties no starptautiski pazīstamās mākslinieces Marijas Terēzas Alvesas (Maria Thereza Alves) akvareļu sērijas This is not an apricot, kas būs aplūkojama arī izstādē. M.T. Alvesa ir viena no pasaulē zināmākajām māksliniecēm, kas strādā ar vides un globalizācijas problemātiku un jautājumiem, kas saistīti ar cilvēka iejaukšanos dabā.
Starp festivāla māksliniekiem izceļams mākslinieku duets Nomeda Urbona un Gedimins Urbons (Nomeda & Gediminas Urbonas) ar instalāciju Psihotropais nams ‒ Zooētikas Ballarda tehnoloģiju paviljons. Tas ir diskursīvs eksperiments, kura mērķis ir konkretizēt pagaidām vēl formulēšanas stadijā esošo zooētikas jēdzienu un pētīt jaunus ceļus, kādos ar cilvēka zināšanu un pētījumu palīdzību iespējams dibināt kontaktus ar citām dzīvības formām. Māklinieki ar lekciju arī uzstāsies Survival Kit 9 atklāšanā ceturtdien, 7. septembrī.
Īpašs notikums būs iespēja apskatīt sāmu mākslinieces Britas Marakatas-Labas (Britta Marakatt-Labba) darbus. Māksliniece ar adatas un diega palīdzību veido veselas miniatūras pasaules, attēlojot ikdienas dzīves ainiņas un ieliekot tajās politiskas pārdomas un stāstus par sāmu kultūru un vēsturi. Sāmi vienmēr dzīvojuši harmonijā ar dabu un, pārceļoties uz citu dzīvesvietu, atdod tai visus materiālus, ko izmantojuši mājokļu celtniecībai. B. Marakatas-Labas darbi izstādīti arī documenta 14.
Mākslinieks Gernots Vīlands (Gernot Wieland) savos darbos sasaista personīgus stāstus, vēstures liecības, zinātniskus faktus un fiktīvus elementus ar dažādiem traģiskiem un komiskiem notikumiem, radot noslēpumainības un mistikas gaisotni ‒ lielākoties ar ironisku vai absurdu pieskaņu. Survival Kit 9 būs aplūkojams viņa darbs Zagšana un dziesmas. Tāpat G. Vīlands festivāla atklāšanā uzstāsies ar lekciju-performanci Dzīvnieku depresija par attiecībām starp cilvēkiem un dzīvniekiem, un tajās iesaistītajiem varas un kontroles mehānismiem.
Savukārt mākslinieks Džeims Vebs (James Webb) īstenos projektu Nav tādas vietas ‒ mājas (Rīga). Tā ietvaros pa kokos paslēptiem skaļruņiem tiek atskaņotas svešzemju putnu balsis. Mākslas darbs, kuru Vebs pirmo reizi demonstrēja 2004. gadā, katrā nākamajā pieturas punktā tiek radīts no jauna, izmantojot citas putnu sugas dziesmu ierakstu. Survival Kit 9 vajadzībām mākslinieks Kronvalda parkā atskaņos Ķīnas centrālajā daļā dzīvojošā Sičuaņas krūmu ķauķa (Locustella chengi) balsi, lai neuzbāzīgi ietekmētu vietējo vidi ar atsaucēm uz burvestību, migrācijas un neparedzētu ekoloģisko apstākļu tēmām.
No jaunajiem un daudzsološajiem māksliniekam jāatzīmē Pakistānā dzimušais mākslinieks Ehsans ul Haks (Ehsan Ul Haq), kurš izmantos LU Zooloģijas muzeja eksponātus, ievietojot tos savā darbā Es mīlu morāli, piešķirot tiem jaunas interpetācijas. Tā Ul Haks pēta cilvēka egoistisko dabu, vienlaikus attīstot domu par paša bezjēdzīgo eksistenci. Viņš pievērš uzmanību varas vektoriem cilvēku, dzīvnieku un augu attiecībās, kā arī cilvēka vēlmei visu klasificēt ‒ nosaukt vārdā, kontrolēt un pakļaut. Tikmēr mākslinieks Džims Holioks (Jim Holyoak) izstāda savu 500 lappušu garo, 17 gadu garumā veidoto un ar roku zīmēto grāmatu Deviņpadsmit noktirņu grāmata. Sekojot noktirnes žanra principiem glezniecībā un mūzikā, grāmatā noteicošais spēks ir tās noskaņām bagātā naksnīgā darbības vide ‒ klaiņojošu briesmoņu valstība. Tas ir stāsts par apmaldīšanos, vientulību un ilgām pēc mājām, vienlaikus atklājot mūsdienu ekoloģijas problēmas.
Purvīša balvas laureāts, viens no 56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona māksliniekiem Andris Eglītis izstādīs lielformāta gleznas, kas top savvaļas dīķī, purvā, mežā un pļavā ilgākā laika periodā. Uz tām savus nospiedumus atstāj saule, vējš, lietus, kukaiņi, putni un zvēri, ļaujot pašam Eglītim izkāpt no antropocentriskā radītāja lomas un sajusties kā vienai no dabas radībām.
Māksliniece Ieva Epnere Survival Kit 9 izstādei radījusi videodarbu, pētot Martas Rinkas īpašo dzīvesstāstu, kas diemžēl plašākai sabiedrībai ir mazzināms. M. Rinka izglītojusies slavenajā Pestalozzi-Froebel-haus Berlīnē, vēlāk atgriezusies Latvijā, kur ar kuģu rūpnieka un mecenāta Augusta Dombrovska atbalstu 1908. gadā izveidojusi Zaļo skolu, un unikālu bērnudārzu pedagoģijas sistēmu, piedāvājot laikmetīgu avangarda izglītības sistēmu strādnieku šķiras bērniem.
Visbeidzot, mākslinieks Krišs Salmanis, vēl viens Purvīša balvas laureāts un 55. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona veidotājs, izstādīs Latvijā vēl neizrādītu darbu. Viņš pats stāsta: „Slaidā bērziņā iesprausta adata no vinila plates lasa pirms pāris gadiem ierakstītu žubītes dziesmu. Toreiz putns sēdēja rokas stiepiena attālumā līdzīga koka zarā, pats savas dziesmas apdullināts. Man to izdevās nofilmēt. Kopš tā laika reizēm iedomājos, kā sokas žubītei un kā šo gadījumu varētu kādreiz atdzīvināt. Instalācijā nav pastiprinātāja vai skaļruņu, situācija ir gandrīz analoga.”
Tāpat izstādē būs iespēja redzēt tādu mākslinieku darbus kā Lorija Andersone (Laurie Anderson), Žonatass de Andradi (Jonathas de Andrade), Lota Antonsone (Lotta Antonsson), Hildura Bjarnadoutira (Hildur Bjarnadóttir), Juris Boiko, Annika Eriksone (Annika Eriksson), Andris Grinbergs / Laima Žurgina, Nona Inesku (Nona Inescu), Kristīne Edlunda (Christine Ödlund), Žans Penlevē (Jean Painlevé), Vona Kitji (Wong Kit Yi) un Andrejs Polukords (Andrej Polukord).
Ar visiem Survival Kit 9 izstādes darbiem plašāk iespējams iepazīties www.survivalkit.lv