Šajā ekspozīcijā ar stiklā veidotajiem mākslas darbiem piedalās trīs mākslinieces – Vineta Groza, Rūta Štrausa un Ilze Dūdiņa –, laikrakstu Diena informēja muzeja pārstāve Ingrīda Lukašēviča.
Sadarbības partneris "Karsts stikls jāpasmeļ un jāvirpina kā medus, kad tas padziest, tad var veidot. Arī tā ir "cerības saldā upe", kad no karstas smilts veidojas kaut kas tik pilnīgi jauns. Stikls ir brīnumains, pilnīgs materiāls, bet tam ir arī bīstamā šķautne. Mākslinieka rokās materiāls paliek drošs, skanīgs, mirdzošs," raksturo Ilze Dūdiņa, kura ir Latvijas Mākslas akadēmijas docente, ilggadēja Stikla mākslas un studiju centra vadītāja, kā arī šīs izstādes idejas autore.
Viņa piebilst, ka stikla māksliniekam ir jābūt apveltītam ar tēlaino un racionālo domāšanu, kā arī ar tehniskajām zināšanām, jo stikla īpašības jāņem vērā, lai radītu domu, ilūziju un skaistumu stiklā, lai stikls pārvērstos mākslas brīnumā. "Stikls māksliniekam ir sadarbības partneris, realizējot ideju," par stikla mākslas darba radīšanas niansēm stāsta Ilze Dūdiņa, kuras izstādē eksponētie darbi Labradors, Trīs Saules, Līdzsvars un Rītausma atklāj mākslinieces daudzveidību spēlēs ar stiklu.
Rakstu raksti
Savukārt Vineta Groza savos izstādē apskatāmajos mākslas darbos Rakstu raksti un Ziema ir iekausējusi pārdomas par pasaules uzbūves vienojošo strukturētību un apgarotību, akcentējot baltās krāsas visaptverošo spēku. Latvijas Mākslas akadēmijas profesores, Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājas radošo darbību stikla mākslā raksturo inovatīvu risinājumu meklējumi, dažādu stikla apstrādes tehniku pielietojums.
"Māksliniece savos darbos tiecas apvienot intelektuālu provokāciju un estētisku baudu, arvien atklājot jaunas nianses un iespējas sadarbībā ar tik trauslo un vienlaikus tik spēcīgo materiālu – stiklu," akcentē izstādes Cerības saldā upe veidotāji. Abām pieredzējušajām māksliniecēm šajā ekspozīcijā ar saviem mākslas darbiem Patvērums, Sudrabainā neziņa un Cerība ir pievienojusies arī jaunā autore Rūta Štrausa.
Šajā gadā māksliniece ir ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijā ar diplomdarbu Saules meita un turpina studijas maģistrantūrā. Šajā izstādē viņa pauž domu par cerības nebeidzamību un tās mūžīgo spēku. "Cerības saldā upe – ar izstādei doto nosaukumu mākslinieces vienojušās vēstījumā, ka laika upes plūdumā, cauri personīgās un sabiedrības dzīves līkločiem, cerība, visaptverošā spektrā kā baltā stikla sakausējumā, ir esības un radošo spēku raisoša, kuru simbolizē eksponētais Rūtas Štrausas darbs Cerība," norāda izstādes veidotāji.
Gaismas starā
Jāpiebilst, ka drīzumā Mencendorfa namā tiks atvērta arī mākslinieka Māra Ernesta Uldriķa (1939–2017) pasteļu izstāde Smalkās matērijas, kas būs pieejama no 13. decembra līdz 2026. gada 8. janvārim. Tā ir tapusi sadarbībā ar liepājnieci, mākslinieci, fotogrāfi un viņa draugu Irinu Tīri un mākslas zinātnieci Astrīdu Roguli. "Uldriķim lietu pasaule ir otršķirīga un atkarīga no ideju pasaules. Viņa veidotā pasaules aina ir smalka matērija, uzburta ar intimitāti un delikātumu, kas tik ļoti raksturīga mākslinieka radošajam rokrakstam. Ideja ir tepat līdzās matērijai, un tā ir jāatklāj!" aicina mākslas zinātniece.
Kas ir tā zelta atslēdziņa, kas atver durvis uz viņa daiļradi? Kā var raksturot īpašo mākslinieka daiļrades valdzinājumu? "Tas ir smalkums, inteliģence, kas ir pamatā klusai, ļoti personīgai un dziļi ieinteresētai sarunai ar pasauli, ar sejām, ar lietām. Tā ir iedziļināšanās gaismas starā, krāsu atspulgā, kurā ne mirkli mākslinieks neizrāda krāsu un līniju dāsnumu, tieši otrādi, viņš tver tikai būtisko, nepieciešamo, raksturīgāko," uzsver Astrīda Rogule.
Aktuālajai informācijai par Mencendorfa nama jaunumiem var sekot interneta vietnē Rigamuz.lv un tā sociālā tīkla Facebook kontā.