Grozījumos aktualizēta starptautiski pieņemtā muzeja definīcija, jo līdzšinējais likumā noteiktais muzeja jēdziens atšķiras no starptautiski pieņemtā, kas apgrūtinot Latvijas muzeju darbību un analīzi starptautiskā kontekstā.
Likums papildināts ar vispārējiem muzeju darbības principiem, lai nostiprinātu muzeju neatkarību to galveno uzdevumu - krājuma veidošanas, izpētes un sabiedrības izglītošanas - īstenošanā. Savukārt ierobežojumus muzeja krājuma komplektēšanā varēs noteikt tikai ar likumu.
Tādējādi muzeji nevarēs tikt ierobežoti ar politiskiem, ideoloģiskiem vai reliģiskiem motīviem, norāda KM. Tā atsaucas uz Starptautiskās muzeju organizācijas pētījumu, kurā norādīts - sabiedrības polarizācija rada spēcīgu spiedienu uz muzeju darbību, apdraudot to neatkarību un muzeju kā neitrālu kultūras mantojuma glabātāju reputāciju.
Līdzīgas normas ir noteiktas arī citām institūcijām, piemēram, bibliotēku krājuma komplektēšanā un plašsaziņas līdzekļu darbībā.
Izmaiņās arī precizē muzeju institucionālo padotību un kārtību, kādā tiek pieņemti darbā pašvaldību muzeju vadītāji.
Pašlaik normatīvie akti pieļauj dažādas pakļautības formas - daļa valsts muzeju atrodas tieši ministriju pakļautībā, bet daži ir atvasinātas publiskas personas, kurus pārrauga KM. Atšķirīga pieeja novērota arī pašvaldību līmenī. Daļa pašvaldību muzeju ir pašvaldību institucionālā pakļautībā, kas ļauj pašvaldībām dot rīkojumus muzejam vai muzeja amatpersonai, kā arī atcelt muzeja lēmumus.
Saskaņā ar izmaiņās turpmāk valsts un pašvaldību muzeji atrastos pārraudzības režīmā, kas nozīmē, ka varēs tikt pārbaudīta muzeju lēmumu likumība un atcelti prettiesiski lēmumi, taču muzeju darbībai netiks doti tieši rīkojumi. Savukārt muzeji, kas ir valsts iestāžu struktūrvienības, turpinās būt šo iestāžu institucionālās pārraudzības pakļauti.
Publiskajos muzejos vadītāju atlase notiek dažādi - valsts muzejos ar atklātu konkursu, bet izraudzīšanās kārtība citos publiskajos muzejos likumā nav noteikta. Tas var apgrūtināt pašvaldībām izvēlēties labākos kandidātus, tāpēc izmaiņas paredz, ka arī pašvaldību muzeju vadītājus pieņems darbā atklātā konkursa kārtībā.
Ar grozījumiem noteikta kārtība, kādā apstiprina valsts muzeju publisko maksas pakalpojumu cenrāžus. Lai samazinātu birokrātiju, likumā noteikts, ka valdība apstiprina valsts muzeju pakalpojumu katalogu, cenu minimālo un maksimālo diapazonu un cenu aprēķinu metodiku, bet konkrētos cenrāžus apstiprina paši muzeju direktori, balstoties uz šo metodiku.
Šis risinājums ļaus elastīgāk un ātrāk pielāgot cenas muzeju pakalpojumiem, piemēram, biļetēm, gida pakalpojumiem un telpu nomai, ņemot vērā vietējo un starptautisko praksi, norāda KM.
Jaunās kārtības noteikumi stāsies spēkā līdz gada nogalei, bet līdz tam muzeji turpinās izmantot esošos cenrāžus.
Izmaiņās precizēta Latvijas Muzeju padomes kompetence. Tā varēs sniegt publiskajam muzejam vai tā dibinātājam atzinumus par attiecīgā muzeja darbības rezultātu muzeja pamatfunkciju jomā atbilstību muzeja darbības un attīstības stratēģijai un akreditācijas prasībām. Atzinumam būs ieteikuma raksturs.