Mūkusalas mākslas salona Mazajā zālē atklāta jaunā mākslinieka Ata Izanda pirmā personālizstāde Pārejas formas, kas skatāma līdz 22. jūnijam. Līdz šim piedalījies grupu izstādēs, mākslinieks atzīst, ka pēkšņā sabiedrības uzmanība ir nedaudz nogurdinoša, bet viņš izjūt lepnumu par paša padarīto un priecājas, ka arī tuviniekiem un draugiem, kas varbūt nav tieši saistīti ar mākslas jomu, būs iespēja iepazīties ar viņa mākslu, kā arī pie reizes apskatīt klasiskās vērtības Mūkusalas mākslas salona pastāvīgajā ekspozīcijā.
Izstādē Pārejas formas aplūkojamas Ata Izanda jaunākās gleznas, kas gan nav gleznojumi uz audekla tradicionālajā izpratnē, bet veidotas ar akrila krāsām uz finiera pamatnes kā "tehniski stājdarbi". Tos papildina īpaši šai izstādei darināti telpiskie objekti, kuri liek gleznām pārkāpt divdimensiju robežas. Svarīgs vienojošais aspekts izstādē ir gaisma – mākslinieks izmanto krāsainu un ultravioleto apgaismojumu, izstādes darbus vieno spilgtas krāsas, simboliskas atsauces uz mākslas un kultūras vēsturi un ģeometrija izteiksmē. "Būtībā visa izstāde ir būvēta, par pamatu ņemot kvadrātu, apli un trīsstūri. Var šķist, ka ar ģeometriju rodas lielāka sakārtotība, tomēr tā ir iluzora, neesoša un mānīga," atklāj mākslinieks, norādot arī uz izstādes tematisko ievirzi – bažām par vērtību relativitāti mūsdienu sabiedrībā, kas padara neiespējamu vai ļoti miglainu vīziju par tuvāko nākotni.
"Nosaukuma Pārejas formas nozīme ir diezgan plaša," turpina A. Izands. "Formāli – darbos ir ģeometriskas formas un krāsu pārejas. Tas raksturo arī manu pašreizējo personīgo starpposmu, kad no klasiskās eļļas glezniecības virzos uz instalāciju mākslu. Saturiski – mana personiskā pāreja jaunā dzīves posmā, kad no atsevišķa indivīda kļūstu par ģimenes locekli. Tas viss sasaistās ar ārpusē – pasaulē – notiekošo. Tas rosinājis apzināties ģimenes vērtības un domāt, kāda būs pasaule mūsu bērniem, uz kādām idejām tā balstīsies. Ir arī nedrošības sajūta, ka nekas labs nav gaidāms, bailes par garīgā pamata neesamību un ideju un nākotnes mērķu trūkumu pasaulē. Tāds kā starpposms starp klasisko Rietumeiropas civilizāciju, kultūru un kaut ko, kas gaidāms. Sabiedrība īsti vairs nebalstās uz agrākajām vērtībām, un nav nekā tāda, kas tās aizstātu, – esam starp kaut ko esošu un neesošu. Vai tas neesošais radīsies, tas ir jautājums."
Atis Izands 2015. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura studiju programmu, pārstāvējis Latviju starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē Jeune Création Européenne Parīzē un pērn piedalījies jauno mākslinieku grupas izstādē Spriedze. Viņš ir pazīstams arī kā vides objektu veidotājs un tuvākajā laikā cer realizēt pilsētvides objekta ieceri par godu Latvijas simtgadei.