Ekspozīcijas kuratores ir mākslinieces Marta Ģibiete, Bārbala Gulbe, Kati Kerstna (Igaunija) un Daļa Truskaite (Lietuva). "Paši pūta, paši dega," saka M. Ģibiete, kopā ar savām kolēģēm iepazīstinot ar izstādi, kas veido zināmu kopsavilkumu par stikla mākslas nozares šodienas iespējām.
Ikviens manevrs
Ekspozīcija iesākas jau Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vestibilā, kur izvietots Kārļa Bogustova objekts Stikls un skeitbords, kurā apvienojas divas mākslinieka intereses. Tajā ir izmantots metāls un kausēts slāņotais stikls un uzmanības centrā izvirzās pārstrādātā stikla neparedzamā daba. "Darba process simbolizē skeitborda dinamiku, kur nezināmais kļūst par potenciālu iespēju – katrs manevrs un mijiedarbība ar vidi rada jaunus izaicinājumus un rezultātus," savā koncepcijā raksta K. Bogustovs, kura darbs ir kā tramplīns uz pārējo izstādi, kas izceļ mūsdienīgu stikla kā materiāla daudzveidīgo pielietojumu, iezīmējot tā klasiskās īpašības laikmetīgā un konceptuāli idejiskajā veidolā.
Ekspozīcijas noskaņa un atmosfēra skatītājiem ļauj iepazīt skaistu, trauslu un vienlaikus spēcīgu pasauli caur poētisko un mazliet noslēpumaino materiālu. "Mēs centāmies parādīt to, ko darām un kas atšķiras no tā, kas asociējas ar vārdu "stikls" dizaina izpratnē. Šeit ir vairāk mākslas, sajūtu un stāstu, neierobežojot māksliniekus konkrētā lietojamā priekšmetā. Esam radoši likuši ārā no sevis visu, ko spējuši," atklāj M. Ģibiete. Viņa pati šajā izstādē ir pārstāvēta ar darbu Piliens, kas radīts viņas īpašajā autortehnikā – ar kapara stiepli kopā sašūtiem kausēta, formēta stikla gabaliņiem.
Krāsu raksti
Izstādes Slāņi scenogrāfes Renatas Valčikas veidotā arhitektūra tālāk virza līdz latviešu mākslinieces Initas Ēmanes darbam Gaismas plūduma tīkls. Viņas iedvesmas avots ir sena dzimtas puses – Vidzemes novada – vilnas sega, krāsota ar dabiskiem augu materiāliem un ieaustiem etnogrāfiskiem rakstiem. Laika gaitā tā ir nolietota, bet siltums un krāsu raksti saglabājušies atmiņā. "Kā mēs sakām, Initai Ēmanei stikls rit asinīs," piebilst M. Ģibiete. Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja nebaidoties no eksperimentiem savā daiļradē un neatsakot padomu arī kolēģiem, patiešām iedziļinoties jautājumos.
Latviešu mākslinieces Initas Ēmanes darba Gaismas plūduma tīkls iedvesmas avots ir sena dzimtas puses – Vidzemes novada – vilnas sega. Foto - LETA
Vecmeistars Dainis Gudovskis kompozīcijā Vēja ziedi, vēja mezgli runā par atšķirīgu cilvēku atšķirīgu dzīves uztveri, kad vieni nespēj radīt neko jēgpilnu, bet otri spēj pārvērst tuksnesi un izkaltušu zemi ziedošā dārzā. Pazīstamais stikla mākslinieks, zīmola an&angel izveidotājs Artis Nīmanis īpaši šai izstādei ir radījis jaundarbu Laika mērītājs. "Laika mērītājs – lineārs segments bez sākuma vai beigām – bezgalība," raksturo mākslinieks. Savukārt apvienības Irma Collaborative vairāku priekšmetu ansamblis Anarhista dienasgrāmata ir radies, iedvesmojoties no vācu rakstnieka Hermaņa Heses romāna Stepes vilks par cilvēka iekšējo dabu un atblāzmojot sevī gan personīgas, gan arī globālas lietas.
Motoreļļas spīdums
"Pirms vairākiem gadiem kādā aukstā ziemas dienā, tādā pašā kā šī, braucu pa Latvijas laukiem. No katras mājas skursteņa cēlās uz debesīm dūmu stabi. Toreiz nodomāju, ka tā varētu izskatīties tajās dzīvojošo ļaužu lūgšanas," izstādes atklāšanas dienā stāsta māksliniece Bārbala Gulbe, kuras locītā stikla darbs Lūgšana tiecas pret kādreizējās Svētā Jura baznīcas ēkas pirmā stāva griestiem.
Lietuviešu kolēģe Daļa Truskaite ir radījusi instalāciju Atstrādājuši, kas ir vairāki formēta, matēta stikla vēdekļi, noklāti ar izlietotu motoreļļu. "No sākuma motoreļļa ir gaiša un viegli caurspīdīga. Tā strādā, strādā, strādā un kļūst tumša, netīra un nelietojama, bet es ievēroju, ka gaismā tā kļūst spīdīga – tas raisīja filozofiskas pārdomas par to, kas ir neglīts un skaists," norāda māksliniece.
Lietuviešu mākslinieces Daļas Truskaites instalācijā Atstrādājuši ietvertas asociatīvas pārdomas par skaistuma un neglītuma jēdzieniem. Foto - LETA
Turpat netālu ir redzams lietuviešu mākslinieka Remigija Krjuka pūsta, brīvi veidota stikla darbs Ligzda, kas atgādina iršu māju un vēsta par dzīvo būtņu veidotajām dzīves telpām kā patvērumu, un igauņu mākslinieces Kati Kerstnas objekts Carabus Nemoralis. "Es sāku veidot lielizmēra insektus, jo vēlējos viņus padarīt redzamākus un tajā pašā laikā saglabāt sajūtu par insektu dzīves trauslumu," teic māksliniece.
Miraldas dārzs
Izstādē satiekas igauņu mākslinieka Erki Kannusa flamenko dejotājas un Maretas Sarapu dzīves svinēšana. "Vēlējos kartēt ikdienišķos rituālus un simbolus, darbības un stāstus, kas palīdz uzturēt mūsu garīgo modrību, emocionālo labsajūtu un drošības sajūtu ikdienā," atzīst māksliniece. Lietuviešu kolēģe Rūta Lipaite instalācijā Aizkars blusu tirgos un tamlīdzīgās vietās iegādātām rožukrellēm atgriež sakrālu vērtību caur mākslu. Doms Ignatavičs darbā Krēslgalds jautā, kas ir lieta un kur ir robeža, kas atdala lietu no objekta. Savukārt Julija Pocūte instalācijā Mežs iedziļinās problemātiskajās attiecībās ar pagātni.
Igauņu māksliniece Merle Kannusa ieved Miraldas dārzā ar saviem tehniski izsmalcinātajiem darbiem. Raits Prētss piedāvā fosilizējušos mirkļus, bet Tīna Sarapu darbā Iespējas ļaujas stikla objekta gaismēnu spēlei uz sienām un grīdas. Savukārt igauņu māksliniece Pireta Ellamā demonstrē tā saucamās pâte de verre tehnikas paraugstundu. Savus darbus viņa veido slāni pa slānim, izmantojot smiltis un stikla lauskas. Tā ir kā mandalas veidošana.
Slāņu slāņi
Latviešu māksliniece Anda Munkevica ir radījusi objektu Iztaisno muguru! "Šajā sarežģītajā un haotiskajā laikā es esmu domājusi, kas ir tas, kas notur mūs kopā. Tas ir cilvēces mugurkauls. Mums visiem ir jāiztaisnojas! Tā ir kā lūgsna humānismam, mīlestībai, gribai un atbildībai citam pret citu," par savu darbu saka māksliniece, kura ir atainojusi desmit dažādu paaudžu cilvēku rokas – sākot no astoņdesmitgadīgā augstskolas profesora Jura un beidzot ar trīsgadīgo Lorencu.
"Izstādes nosaukums ir Slāņi. Lūdzu, te ir 195 slāņi!" teic mākslinieks Ernests Vītiņš, kurš stikla krāvuma tehnikā ir atveidojis skulptūru Nefertiti. Izstādi noslēdz divi lietuviešu mākslinieku darbi – Irinas Peļeckienes pūstā stikla objektu instalācija ar gotisku pieskaņu Set Point 1120 un Dana Aleksas veidotais darbs Sadauzīti logi kā nokritusi lustra, kurā kristālu vietā ir pamestu ēku logu stiklu lauskas.
Izstādi Slāņi papildina arī plaša izglītības un publisko pasākumu programma, kas sniegs padziļinātu ieskatu Baltijas stikla mākslas aktualitātēs. Tajā ir iekļautas atvērtās ekskursijas, tematiskas diskusijas un lekcijas par Latvijas un Baltijas stikla mākslu pēdējā desmitgadē, radošās darbnīcas, kā arī Senioru rīti un Ģimenes diena, kas šogad norisināsies 13. aprīlī.
Vairāk informācijas var lasīt internetvietnē Lnmm.lv.