Bija laiks, kad Mirdzas Ķempes dzejoļus skandēja patētiskā balsī. Pēc tam tie paši cilvēki klusiņām čukstēja viņas mīlas dzeju, rakstīja atmiņu albumos. Dzejnieku atceres cikliskums ir desmit gadu. "Iedvesmojāmies no tā, ka pirms desmit gadiem, kad tika atzīmēta dzejnieces un tulkotājas Mirdzas Ķempes simtgade, bija liela atsaucība un interese. Šo gadu plānojot, sapratām, ka atkal jāatgādina," tā saka Ojāra Vācieša muzeja speciāliste Anastasija Orehova, kas ir Mirdzas Ķempes 110. jubilejai veltītā pasākuma – pastaigas kuratore. "Dzejniece bija spilgta parādība latviešu literatūrā. Sākusi rakstīt pirmskara Latvijā, piedzīvoja evakuāciju uz Krieviju, padomju laikā sacerēja pasūtījuma dzejoļus, izpelnījās Tautas dzejnieces titulu."
Memoriālajiem muzejiem ir ko teikt par Mirdzu Ķempi, jo ilgus gadus viņa bija dzejas konsultante Rakstnieku savienībā un ir ietekmējusi daudzu censoņu likteni. M. Ķempes 110 gadu jubilejas pasākums sestdien, 11. februārī, būs kā pastaiga četros muzejos, kas ir viņas laikabiedru agrākās dzīvesvietas, kuras glabā stāstus, atmiņas un atklāj dzejnieces personības, kā arī interešu daudzšķautņainību. Visas dienas garumā ar vienu biļeti varēs apmeklēt četrus muzejus.
Pastaiga sāksies plkst. 11.45 Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī muzejā, kur tā direktore Antra Medne stāstīs par mazāk zināmu Ķempes personības pusi. Turpinājums – Andreja Upīša memoriālajā muzejā, kur tā vadītāja Inese Kaire atklās dzejnieces un Upīša savstarpējās attiecības, tāpat varēs aplūkot Ķempes dāvinātās grāmatas, bet Jāņa Akuratera muzeja speciāliste Maira Valtere pastāstīs par Ķempes un Akuratera darbu Latvijas Radiofonā. Pastaiga tālāk vedīs uz Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeju, kur par Ķempes portretiem un to skicēm stāstīs muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva. Pastaigas noslēgumā (ap plkst. 15.45) interesenti pulcēsies Ojāra Vācieša muzejā, kur atmiņās par Ķempi dalīsies Lija Brīdaka, Ēriks Hānbergs, Velta Kaltiņa, Roalds Dobrovenskis un Vija Kaņepe.
Anastasija Orehova zina stāstīt, ka dzejnieces laikabiedri slavē Ķempi par nesavtību, stingrību, bet sabiedrībā pret viņu ir ļoti duāla attieksme, viņas vārds ir svītrots no skolu programmām. "Jā, ir daudz pasūtījuma dzejoļu, kas slavē padomju laiku. Man liekas, ka nodevu padomju varai viņa izpildīja, lai varētu rakstīt arī to, ko jūt. Par to liecina mīlas dzeja. Mirdza Ķempe šķiet neparasta dzejniece, jo spējusi savienot nesavienojamo – bijusi lojāla padomju varai, bet tikai tik daudz, lai varētu dzīvot tā, kā viņa grib," komentē A. Orehova un piebilst, ka pasākumā dzeju un vēstuļu fragmentus lasīs dzejniece Ērika Bērziņa, kura jau pirms desmit gadiem bija iedzīvojusies šajā tēlā arī vizuāli.