Grāmatu sakārtojusi un atdzejojusi Olga Pētersone, priekšvārda autore Ieva Struka, māksliniece Zane Ernštreite, izdevusi Jūrmalas vēstures un mākslas biedrība. Atvēršanā piedalīsies atdzejotāja Olga Pētersone un Aspazijas mājas vadītāja Ārija Vanaga.
Režisors Kirils Serebreņņikovs, kurš Latvijas Nacionālajā teātrī iestudējis izrādi Raiņa sapņi, par grāmatu saka šādi: "Šī Aspazijas dzejas izlase ir viena no tām grāmatām, pēc kurām var zīlēt un mēģināt nolasīt likteni. Olgas Pētersones lieliskajā atdzejojumā dzejnieces liktenis pavēršas uz krievisko pusi - traģisku, vientulības un aizvainojumu pilnu. Dzejoļu nosaukumi raisa apziņas plūsmu, kurā meklējams ne tikai šīs unikālās autores, bet ikviena cilvēka dzīvības kods, arī tavējais… "kur? svešniece/mana sirds ceļā/ir vērts kā kapa zvanis tava mīlestība/mans miers ir beigts bezspēkā…/rituma lokā sadegt un spīdēt." Sadegt un spīdēt – Aspazija to ir veikusi, izdzīvojusi pilnībā. Jaunajā atdzejojumu grāmatā ir redzama gaisma, ko raidījis izcils mūžs, veltīts mīļotajam cilvēkam un dzimtenei, tātad – visai cilvēcei."
Savukārt Maskavas teātra kritiķe Ņina Agiševa-Nikolajeviča par grāmatu saka: "Aspazijas dzeja, kas daudz stāsta latvieša sirdij, gandrīz nemaz nav pazīstama krievu lasītājam. Visu savu mūžu šī izcilā sieviete un ģeniālā rakstniece-romantiķe apzināti turējās sava vīra Raiņa ēnā. Taču viņi kopā radīja mūsdienu latviešu literāro valodu. Pārtulkot tās īpašo tēlainību, izteikt Aspazijas vētraino dvēseli, viņas meklējumus pēc brīvības un skaistuma, kuros jūtams Cvetajevas spēks un Ahmatovas vienkāršība, – ar šo sarežģīto uzdevumu spoži ir tikusi galā atdzejotāja Olga Pētersone. Blakus liktie oriģināli un atdzejojumi atklāj divu kultūru dziļo kopību un aizrauj ar mūsdienīgu poētisko intonāciju."
Ikdienas spārni ir pirmais apjomīgais Aspazijas dzejas krājums krievu valodā, ko radījis viens atdzejotājs. Krājumā ietverto dzejoļu lielākā daļa krieviski atdzejoti pirmoreiz.