Dienas komentārs / Diena / Dienas komentārs / Diena

Rododendri ziemā vīst © DIENA

Neskatoties uz nu jau dramatiskām ziņām par elektroenerģijas, gāzes un apkures tarifu kāpumu un mēnešiem ilgas vilcināšanās šajā jomā darīt jebko nozīmīgu (ja neskaita senioru uzpirkšanu vakcinācijai pret elektrības "vaučeru"), Krišjāņa Kariņa koalīcija vakar atkal bija uzdevumu augstumos – pieņemt kaut kādu lēmumu drīkst, pieņemt lēmumu, kas atvieglotu ievērojamas sabiedrības daļas problēmas – nekādā gadījumā!

Pagrieziena punkts © DIENA

Tuvojas 15. decembris, kad arī privātajā sektorā klātienē strādājošajiem darbiniekiem nepieciešams Covid-19 sertifikāts vai vismaz jābūt veiktai vakcinācijai un tikai jāgaida sertifikāta saņemšana.

Skandāls beidzies, mieles palikušas © DIENA

Ceturtdien Saeima lielā vienprātībā ar cienījamu 71 balsi par Satversmes tiesas tiesneses amatā apstiprināja ilggadējo Tieslietu ministrijas augsti stāvošo ierēdni, bet pēdējā laikā Valsts prezidenta Egila Levita padomnieci Irēnu Kucinu.

Trešo valstu izvēle © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē notikušais virtuālais ASV prezidenta Džo Baidena organizētais samits par demokrātiju ir noslēdzies bez vērā ņemamiem panākumiem.

Lielvaru līderi apmainās ar redzējumiem © DIENA

Nedēļas sākumā notikušās ASV un Krievijas prezidentu Džo Baidena un Vladimira Putina sarunas kārtējo reizi vismaz uz brīdi ir mazinājušas spriedzi abu lielvaru attiecībās, tomēr arī tālāk par vienošanos turpināt vienoties Vašingtona un Maskava nav tikušas

Dīvāna mediķis © DIENA

Savdabīgi vērot, kā politiķi aizvien aktīvi izsaka viedokļus un pārdomas par tēmām, par kurām, diezgan ticami, viņiem ir visai maz zināšanu un kompetences. Tādas pārdomas raisīja premjera Krišjāņa Kariņa šonedēļ paustā iniciatīva Covid19 apkarošanas jomā.

Ļoti samudžināti noteikumi © DIENA

Covid-19 sertifikātu pārbaude pēdējā laikā ir kļuvusi par ikdienu. Gan tirdzniecības, gan pakalpojumu, gan vēl citu nozaru darbinieki pārbauda sertifikātus, un paralēli tam no uzņēmēju vides nāk informācija, ka valsts dienesti savukārt pārbauda, vai pārbaudītāji veicamās pārbaudes īsteno precīzi.

Vācijas pretrunīgā jaunā koalīcija © DIENA

Vācijas Bundestāgs šodien oficiāli ievēlēs sociāldemokrātu (SPD) līderi Olafu Šolcu par valsts nākamo kancleru, tāpat amata zvērestu nodos jaunās valdības ministri.

Interneta lavīnas efekts © DIENA

Pandēmijas laikā ieviestie ierobežojumi, vakcinācija pret Covid19, situācija uz Polijas–Baltkrievijas robežas – tās ir tikai dažas no tēmām, kas pēdējā laikā raisījušas diskusijas par to, kādu informāciju saņem sabiedrība un kā šī informācija tiek uztverta.

Gobzemiāde © DIENA

Odiozais Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems vakar atkal pacentās iepriecināt savus piekritējus, kas ar Valsts policijas (VP) palīdzību viņam arī izdevās.

NA kongresā dominē neatbildēti jautājumi © DIENA

Atbilde, kā Nacionālā apvienība (NA) gaidāmajā priekšvēlēšanu kampaņā tiks galā ar izaicinājumiem, ko rada plašās opozicionāru-populistu frontes dzīvošanās pa tēmām, kuras tuvas arī konservatīvajiem, šķiet, bija interesantākais, ko sagaidīt no šīs valdības partijas kongresa sestdien. Neteiksim, ka atbildes netika dotas, bet tās nācās drusku pa druskai lasīt no vairāku politiķu runām.

Eiropa bez Ziemassvētkiem © DIENA

Briselē nupat ar skandālu beidzās ES komisāres līdztiesības jautājumos, Maltas leiboristu pārstāves Helēnas Dalli mēģinājums virzīt dokumentu, kas turpmāk noteiktu, kā Eiropas Komisijas (EK) ierēdņiem gan iekšēji, gan ārēji "pareizi" komunicēt, lai neaizvainotu nevienai dzimtei (gender), etniskajai grupai, reliģijai piederīgos. Projekts zem palamas "Mums grib nozagt Ziemassvētkus!" sacēla brēku ne tikai konservatīvi noskaņoto ES dalībvalstu vadošo politiķu vidū, bet arī Vatikānā.

Vai strauji augošās inflācijas beigu akordi? © DIENA

Jaunā Covid-19 vīrusa paveida omikrona atnākšana jau paspējusi sapurināt globālos finanšu tirgus, izraisot strauju dažādu finanšu instrumentu, tajā skaitā naftas kontraktu, cenu samazināšanos.

Jaunu stratēģiju gaidot © DIENA

Nupat Rīgā aizvadītā NATO valstu ārlietu ministru sanāksme piesaistīja uzmanību aktuālo politisko notikumu (un politiķu reakcijas uz tiem) dēļ, liekot piemirst, ka galvenais tās mērķis bija virzīt uz priekšu NATO jaunās stratēģijas izstrādi, kuru plānots apstiprināt nākamgad gaidāmajā samitā Madridē.

Izstādes EXPO tēls un jēga © DIENA

Saistībā ar to, ka nesen – 27. novembrī – pasaules izstādē EXPO, kas norit Dubaijā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), notika Latvijas Nacionālā diena, šai izstādei, kura sākās jau 1. oktobrī, tika pievērsta īpaša uzmanība. Sociālajos tīklos virmoja dažādas dzēlības par to, cik jēgpilna vispār ir EXPO apmeklēšana, bet ar izstādi saistītie sabiedrisko attiecību vēstījumi akcentēja tikai pozitīvo. Tā sakot, kā jau parasti, – sociālajos tīklos tiek pausts viedoklis "Viss ir slikti!", sabiedrisko attiecību kampaņās – "Viss ir brīnišķīgi!".

Jauna aukstā kara aprises © DIENA

Nesen kļuva oficiāli zināms to kopskaitā 110 valstu saraksts, kuras ir aicināties piedalīties ASV prezidenta Džo Baidena rīkotajā tiešsaistes samitā par demokrātiju, kas paredzēts 9. un 10. decembrī un kura mērķis formulēts kā demokrātiju nākotnes apspriešana.

Paštestu projekts – visas valdības atbildība © DIENA

Valdības lēmums paštestus pretēji iepriekš plānotajam no nākamās pirmdienas, 6. decembra, neieviest kā obligātus, bet ļaut brīvprātīgu to izmantošanu, nekādā ziņā nav vērtējama kā atpakaļgaita un ieklausīšanās ekspertu un sabiedrības kritikā.

Neiestigt vēlmju domāšanā © DIENA

Aizvadītajā nedēļā, kad Austrijā jau bija ieviesta mājsēde un ierobežojumi ietekmēja dzīvi arī citās valstīs, kāda relīze par starptautisku pasākumu Somijā sākās ar vārdiem "pasaule palēnām atgriežas ierastajā pirmspandēmijas režīmā", radot visai ironisku iespaidu. Tiesa gan, tajā pašā laikā informācijā par Eiropas Savienības mēroga diskusijām, kas plānotas vairākās valstīs, daudz reālistiskāk tika norādīts, ka joprojām jārēķinās ar Covid-19 radīto nestabilitāti.

Kremļa ēna pār Ukrainu © DIENA

Iepriekšējās nedēļas nogalē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsūdzēja valsts bagātāko cilvēku, par oligarhu uzskatīto Rinatu Ahmetovu, iespējamā saistībā ar "Krievijas atbalstītu valsts apvērsumu", kas ieplānots šonedēļ.

Spēles ap SAB direktora amatu © DIENA

Atlika otrdien publiski izskanēt piecu slepus apspriesto Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amata kandidātu uzvārdiem, lai politiķi, kuri vēl pirms dažām dienām mānījās, ka tādu apspriešana nenotiek, kļūtu spiesti par šo procesu runāt jau pilnīgi citiem vārdiem. Visvairāk paguva sarunāt opozicionāro zaļzemnieku pārstāvis, vienlaikus ietekmīgās Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs un līdz ar to arī SAB virzītājas – Nacionālās drošības padomes (NDP) – loceklis Māris Kučinskis.

Korupcijas pazīmju buķete Pavļuta iepirkumos © DIENA

Ekspertu atzīta nelietderība, iepirkuma politizācija, steiga, atvieglota iepirkuma procedūra, aizdomīgi uzvarētāji – pilna buķete ar korupcijas pazīmēm. Zem kovidlaika revolucionārajiem lozungiem, ka "dzimtene liesmās", caur A/P pārraudzīto Veselības un Aizsardzības ministriju aparātiem jau gadu tempā tiek bīdīti tādi miljonu iepirkumi, kādi miera laikos nebūtu iedomājami.

Zemkopības ministrijas (ZM) ēkas (tautā sauktas arī par skābbarības torni) pārvaldīšana netiek veikta pietiekami ekonomiski un produktīvi, nav skaidras nākotnes perspektīvas un prioritāri veicamās darbības nepietiekamu līdzekļu apstākļos. Turklāt nekustamā īpašuma pārvaldīšanā netiek īstenotas valsts kā īpašnieces intereses. Tādi esot būtiskākie secinājumi pēc Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas.

Dati par ekonomisko sniegumu gan pasaulē, gan tepat Latvijā ir vērtējami pozitīvi, protams, neiztiekot bez atrunām. "Ņemot vērā apstākļus" nozīmē, ka pavisam nesen globālā tautsaimniecība ir pārdzīvojusi lielāko šoku kopš pagājušā gadsimta otrās un trešās desmitgades mijas. To var teikt par procentuālā krituma apmēriem, bet, ja rēķinātu zaudējumus absolūtos skaitļos izteiktās naudas vienībās, ļoti ticams, ka koronavīrusa atnākšana pasaulē būtu nodarījusi lielākos līdz šim zināmos postījumus.

Lielu Latvijas sabiedrības daļu pēdējās dienās ir šokējuši divi stāsti, kas šķietami apgāž valdības un veselības aprūpes speciālistu stāstu par to, ka vakcinācija pasargā no smagas Covid gaitas un nāves, un arī apgalvojumus, ka tad, ja tas tomēr notiek, ir jāvaino nopietnas blakusslimības. Viena ir ziņa par slēpošanas trenera Ingus Eiduka smago cīņu ar Covid un nāvi, pie kuras, iespējams, noveda ātrās medicīniskās palīdzības brigādes sākotnēji neprofesionāla rīcība, otra – par ģimenes ārsta no Liepājas Igora Stomas aiziešanu mūžībā no briesmīgās slimības. Abi bija tikai pusmūža vecumā un ar labu veselību.

Aptuveni piecu mēnešu laikā Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcināciju vai pārslimošanu, uzrādīšana un QR koda nolasīšana ir kļuvusi par ikdienu, padarot mūsu dzīvi aizvien digitālāku.

Latvijā 2070. gadā būs lielāka labklājība nekā patlaban tad, ja tiks celts izglītības līmenis. Tas secināts pētījumā, ko veikusi kompānija SKDS.

Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie likuma grozījumi, kas no aiznākamā gada būtiski palielinās dažu valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, vairāk izskatās pēc neizmantotas iespējas kvalitatīvi argumentēt šī soļa nepieciešamību un kvalitatīvā likumdošanas procesā panākt patiesi tādu atalgojuma pieaugumu, kas risinātu Latvijas vēl aizvien būtiskāko problēmu – korupciju. Tai pretim noliekot tikai un vienīgi valsts pārvaldes algu nespēju konkurēt ar privāto sektoru

Pandēmijas dēļ arī šogad lielas valsts dibināšanas svētku svinības Latvijā tā īsti nebija iespējamas, un jāsaka, vīrusa agresīvās izplatīšanās dēļ tas noteikti arī bija pareizākais risinājums. Tomēr, atskatoties uz svētku nedēļu, mazliet var sajust rūgtuma piegaršu. Rūgtumu par to, ka, šķiet, mūsu valstī aizvien kādi ir vienlīdzīgāki, bet citi – mazāk vienlīdzīgi.

Gruzijā turpinās konfrontācija starp pie varas esošo partiju Gruzijas sapnis un valsts eksprezidenta Mihaila Saakašvili atbalstītājiem, neļaujot valstī atjaunoties politiskajai stabilitātei. Opozicionāru motīvi tikmēr šķiet labākajā gadījumā diskutabli.

Latvija jau ir tie cilvēki, kas viņā dzīvo. Cik lieli un cēli būs šie cilvēki, tik skaista un dižena būs Latvija. Vērtīgi ir ne tikai ārējie panākumi, bet arī tas, ko katrs sasniedz sava rakstura pilnībā..(..) Mēs visi nevaram kļūt bagāti. Bet katrs var kļūt pilnīgāks, labāks. Ceļš ir vaļā. Mums visiem pie sevis jāstrādā. Latvijai vajadzīgi cildeni raksturi. Latvijas varenās un skaistās celtnes lai pamudina izveidot mūsos pašos brīnišķīgāko un dārgāko celtni cilvēku. Tā reiz rakstīja Kārlis Skalbe Latvijas mīlestības dienasgrāmatā Mazās piezīmes.

Šodien