Agresivitāte ir vērojama latviešu ultranacionālistu un krievu šovinistu strīdos, liberāļu un konservatīvo konfliktos, kā arī laiku pa laikam uzbango vakcinācijas pret Covid-19 piekritēju un noliedzēju domstarpībās. Turklāt visos minētajos gadījumos naidīgums strāvo no abām konfliktējošajām pusēm. Vēl jāpiemin arī interneta vides nepilnīgais tiesiskais regulējums, par kura pilnveidošanas nepieciešamību ir spriests ne tikai mūsu valstī, bet arī Eiropas Savienības līmenī un pat vēl globālākā mērogā.
Tematu par naida runu internetā 24. oktobrī analizēja arī Latvijas Televīzijas raidījums Aizliegtais paņēmiens, izraisot asas diskusijas un saņemot pārmetumus par vienpusīgu tēmas atspoguļojumu.
Lai gan rodas iespaids, ka temats par pusaudžu dzimuma identitāti tieši šobrīd tiek ārkārtīgi sakāpināts tāpēc, lai novērstu sabiedrības uzmanību no tādiem aktuāliem ģeopolitiskiem riskiem kā Kremļa izraisītais karš Ukrainā un Krievijas impēriskie centieni, kā arī no iespaidīgās inflācijas radītajām ekonomiskajām grūtībām, tomēr nevar noliegt to, ka minētajā raidījumā uzmanības vērtu skaidrojumu par naida runas juridiskajām niansēm sniedza politiķis Andrejs Judins (JV) un advokāts Lauris Liepa.
Ir saprotams, ka Valsts drošības dienesta un Valsts policijas noteicošais darba pienākums nav sociālo tīklu monitorēšana, un, līdzīgi kā daudzos citos gadījumos, te vietā ir teiciens "katram [šajā gadījumā – katram sociālo tīklu lietotājam] policistu blakus nepieliksi". Turklāt liela daļa sociālo tīklu lietotāju virtuālajā vidē uzvedās miermīlīgi.
Tomēr ignorēt naida runas klātesamību arī nevar, un būtu nepieciešams vēl detalizētāks juristu skaidrojums sabiedrībai par to, kādos gadījumos ir ieteicams par naida runu ziņot likumsargiem, kādos gadījumos tas noteikti jādara un kādu likumsargu atbildi iespējamajam cietušajam ir tiesības sagaidīt. Tāpat arī jādomā, kā juridiski interpretēt situāciju, kad agresīvu retoriku virtuālajās kaujās izmantojušas abas konfliktējušās puses. Un, protams, nebūtu ieteicams aiziet galējībās – sākt apkarot intelektuālu ironiju un dzirkstošas asprātības un censties naida runas birku piekārt katram atšķirīga viedokļa paudējam.