Demokrātiju samiti ir ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas ierosme, bet par to mērķi ir pasludināta demokrātiju stiprināšana un to apvienošana pretimstāvēšanai autoritārajiem režīmiem. Vienlaikus vēl pirms iepriekšējā samita atklājās, ka pieskaitīšanai pie demokrātijām (uzaicināšanai uz samitu) pietiek ar proamerikānisku ārpolitiku vai dažos gadījumos – ar solījumiem par tādu padomāt nākotnē, kamdēļ samitā piedalījās arī tādi līderi, uz kuru fona daudzi par autoritāriem dēvēti valstu vadītāji izskatās gluži vai kā demokrātijas karognesēji.
Par otru problēmu kļuva atklāsme, ka vairākums nerietumu valstu – samita dalībnieču – cīņu pret autoritāro pasaules daļu neuzskata par prioritāti (bet bieži vien negrasās ne ar vienu cīnīties, ko apliecina masveidīga pēc iebrukuma Ukrainā pret Krieviju noteikto sankciju ignorēšana). Tā vietā samits tika uztverts kā iespēja atgādināt par ienākumu nevienlīdzību, nabadzību, klimata jautājumiem u. c. problēmām, kuras nerietumu pasaulei ir daudzkārt aktuālākas nekā pareiza vai nepareiza režīma atrašanās pie varas tajā vai citā valstī.
Kas attiecas uz pirmo problēmu, tad šoreiz tā bija vēl lielāka nekā 2021. gadā. Uz samitu Vašingtona uzaicināja 121 valsts vadītāju (par astoņiem vairāk nekā iepriekš), taču starp šīm valstīm nebija, piemēram, Ungārijas un Turcijas. Toties bija jauni nerietumu līderi, par kuru saistību ar demokrātiju, nemaz nerunājot par liberālo demokrātiju, pastāv pamatotas šaubas. Vienlaikus samitam gan bija nozīmēti arī četri līdzpriekšsēdētāji (no katras pasaules daļas pa vienai valstij), bet diskusiju tēmas sadalītas tematiskos blokos, kamdēļ "ķecerīgu" runu izrādījās mazāk nekā pirmajā reizē.
Cits jautājums, ka pēc parunāšanas visi palika sākotnējās pozīcijās un izmaiņas šīs stipri amorfās nometnes rindās nav saskatāmas. Vienīgais kaut cik taustāmais rezultāts izrādījās ASV solījums piešķirt līdzekļus demokrātiju attīstībai. Galvenokārt tādēļ, ka, kā atzīst arī viens no pasaules pašiem autoritatīvākajiem starptautiskās politikas izdevumiem Foreign Policy, deklaratīvu paziņojumu (un ideoloģisku uzstādījumu) vietā Vašingtonai ir jāizstrādā pilnvērtīga pretdarbības autoritārismam globālā stratēģija. Kāda pie horizonta pagaidām nav ieraugāma.