Iesniegtie grozījumi Valsts valodas likumā paredz noteikt, ka filmas titrēt būtu ļauts tikai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, bet krievu valoda, kā zināms, neierindojas ES oficiālo valodu vidū. "NA norāda, ka likumprojekts ir nepieciešams, lai stiprinātu latviešu kā vienīgās valsts valodas statusu Latvijā," vēsta LETA.
Uz mūsu valstī aktuālo problēmu – iespaidīgās inflācijas, ģeopolitiskās nestabilitātes un Covid-19 pandēmijas seku – fona filmu titrēšana šķiet sekundāra tēma. Tomēr tai veltītā asā viedokļu apmaiņa virtuālajā vidē liecina, ka valodu tematika nemainīgi izraisa ļoti emocionālu reakciju. NA, tāpat kā jebkuru politisko spēku, nevajadzētu idealizēt, taču iestāšanās par latviešu valodas statusa nostiprināšanu ir visnotaļ atbalstāma tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Latvijas Republika ir vienīgā valsts pasaulē, kurā latviešu valoda ir valsts valoda, un rūpēties par latviešu valodas saglabāšanu ir gan pie varas esošo politiķu, gan šīs valsts pilsoņu morāls pienākums. Jāpiebilst, ka portālā manabalss. lv "par valsts valodas – latviešu valodas – nostiprināšanu Latvijas publiskajā telpā" ir parakstījušies jau vairāk nekā 7000 cilvēku.
Savukārt tiem cilvēkiem, kuriem viss latviskais riebjas tik ļoti, ka nav vēlēšanās pat elementāras saziņas līmenī apgūt latviešu valodu, un kurus tracina gan latviskums, gan Latvijas atbalsts Ukrainai, neviens neliek šajā valstī mocīties – var doties turp, kur nav jācieš, dzīvojot latviskā vidē. Jau minētajā portālā manabalss.lv "par Latvijas valstij nelojālu personu izraidīšanu no Latvijas" ir parakstījušies jau vairāk nekā 9500 cilvēku. (Cits jautājums gan ir tas, ka nevar likt vienlīdzības zīmi starp valodas zināšanām un lojalitāti.) Turklāt to, ka tie cilvēki, kuri, gadiem dzīvojot kādā valstī, nav apguvuši konkrētās valsts valodu, ir jāuztver tikai un vienīgi kā tūristi jeb klejotāji bez piederības šai valstij, savulaik televīzijas diskusijā uzsvēra pat visai liberāli noskaņots jurists.
Te var piebilst, ka tūrisma arguments nereti tiek izmantots, lai attaisnotu krievu valodas klātesamību Latvijas publiskajā vidē. Taču, ja raugās Centrālās statistikas pārvaldes datos, redzams, ka 2022. gadā Latvijā bijis rekordliels tūristu skaits no Lietuvas – 219,1 tūkstotis –, kam, gan krietni atpaliekot, sekoja tūristi no Igaunijas, Vācijas un Somijas, kā arī no Lielbritānijas. Tātad mūsu tūrisma nozarei drīzāk būtu jānodrošina informācija lietuviešu, nevis krievu valodā.