2022. gadā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, mūsu valstī bija nodarbināti 886,2 tūkstoši cilvēku. Vecuma grupa, kas tiek uzskatīta par iesaistāmu darba tirgū, ir no 15 līdz 74 gadiem. Tas gan ir visai aptuveni, jo pensionēšanās vecums pienāk agrāk un daudzi tad darba gaitas beidz, savukārt, piemēram, akadēmiskajā vidē vai savā biznesā cilvēki mēdz strādāt arī pēc 74 gadu sliekšņa pārsniegšanas. Tāpat arī jāņem vērā, ka jaunieši sāk darba gaitas visai atšķirīgā vecumā. Tomēr, lai gan par niansēm var diskutēt, nav noliedzams tas, ka mūsu sabiedrībai nākotnē jārēķinās ar strādājošo iedzīvotāju skaita kritumu. Pērn Latvijā bija viszemākais dzimstības rādītājs pēdējo simts gadu laikā – piedzima 15 535 bērni –, bet mirušo skaits bija divreiz lielāks nekā dzimušo skaits, rāda CSP aprēķini.
Turklāt bažas par to, ka nākotnē pietrūks sociālekonomiski aktīvā vecuma iedzīvotāju, pastāv visā Eiropas Savienībā (ES). Šīs bažas tika paustas arī 2021. un 2022. gadā notikušajos Konferences par Eiropas nākotni pasākumos, ko organizēja ES institūcijas. Zema dzimstība vērojama ne tikai samērā trūcīgajā, vēstures līkločos cietušajā Latvijā, bet arī turīgajās Ziemeļvalstīs, katoliskajā Dienvideiropā un pat Polijā, kas ir slavena ar orientēšanos uz ģimeniskām vērtībām konservatīvā izpratnē. Līdz ar to temats par viesstrādnieku – gan mazkvalificētu darbu veicēju, gan šauras specializācijas ekspertu – uzņemšanu turpmākajos gados var būt gan visas ES, gan arī konkrēti mūsu valsts dienaskārtībā.
Nenoliedzami Rietumeiropas bēdīgā pieredze ar destruktīvām, neeiropeiskas kultūras pārstāvju izpausmēm XXI gadsimta otrajā desmitgadē un Baltijas valstu, it īpaši Latvijas, nepieciešamība vēl vairāk nekā 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas auklēties ar latviešu valodu neapguvušiem PSRS laika migrantiem neļauj ideālistiski raudzīties uz darba tirgus plašu atvēršanu visiem, kuri grib ierasties ES. Tomēr tajā pašā laikā ir nepieciešams meklēt risinājumus. Latvijā šī gada sākumā bija aptuveni 1,89 miljoni iemītnieku, bet valsts infrastruktūra, kā norādīja finanšu ministrs, ir paredzēta vairāk nekā diviem miljoniem iedzīvotāju. Vienkārši sakot, ja grib saglabāt ierasto skolu skaitu un autoceļu tīklu, vajadzīgi nodokļu maksātāji pietiekamā skaitā.