Ziņas / Diena / Ziņas / Diena

Laiks noliktavu robotizācijai © DIENA

Līdz ar strauji augošo ekomerciju jautājums par piegādes procesu efektivizāciju uzņēmumiem kļūst aizvien aktuālāks. Neparedzētais lēciens interneta pasūtījumu skaitā ir radījis vietu jaunām iespējām, piemēram, darba vietu paplašināšanai un iekārtu modernizācijai, taču cilvēkresursi ir ierobežoti, un nemitīgā noliktavas paplašināšana tikai apgrūtina tās pārvaldību un rada lielākas izmaksas. Šādus izaicinājumus bieži var atrisināt ar ilgtspējīgiem robotikas un automatizācijas risinājumiem.

Būtiska ir arī nama apkārtne © DIENA

Attālinātais darbs ir izplatījies ļoti plaši. Covid-19 pandēmijai sākoties, to ieviesa pat tie uzņēmumi un iestādes, kas iepriekš bija kategoriski pret darbinieku strādāšanu no mājām. Ir secināts, ka vairākums Eiropas strādājošo arī pēc pandēmijas vēlas strādāt attālināti vismaz daļu darba laika. Latvijā vēlmi arī turpmāk ilgtermiņā strādāt attālināti, pauduši vairāk nekā 60% darbinieku. Pētījumi arī rāda, ka attālinātais darbs spēj nodrošināt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, lielāku efektivitāti un labāku garīgo veselību, bet to nevar sasniegt bez būtiska priekšnoteikuma – piemērotas vides.

Arī 2022. gadā ar izaugsmi © DIENA

Latvijas ekonomikas pieaugums šajā gadā var sasniegt 4–5%.

Kiberdrošība valsts pārvaldē © DIENA

Covid-19 pandēmijas iespaidā strauja digitālā attīstība notikusi ne tikai biznesa vidē. Arī valsts sektors aktīvi ieviesis un attīstījis dažādus informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumus. Digitalizācijas jomā valsts iestādes pietuvojušās privātajam sektoram, tāpēc kļuvušas interesantākas kibernoziedzniekiem un attiecīgi arī drošības riski ir līdzīgi tiem, ar kuriem saskaras uzņēmumi.

Saules paneļi un elektroauto © DIENA

Aizejošajā 2021. gadā ir strauji audzis uzstādīto saules paneļu un reģistrēto elektroauto skaits. Ir paplašinājies arī elektroauto uzlādes staciju tīkls.

Gaidāma vilcienu sinerģija © DIENA

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem samazinājās pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Ar dzelzceļa transportu 2021. gada pirmajos deviņos mēnešos tika pārvadāti 8,3 miljoni pasažieru, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē gada griezumā samazinājās par 18,9%, bet starptautiskajos pārvadājumos – pat par 86,4%, rāda CSP dati. Galvenais pasažieru skaita krituma iemesls ir Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi.

Stagnācijas budžets © DIENA

Gada nogalē Saeima dažu stundu laikā pieņēma 2022. gada budžeta likumu, kurā budžeta ieņēmumi plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 12,4 miljardu eiro apmērā. Iespējams, viens no iemesliem, kādēļ šogad ar budžeta pieņemšanu gāja tik raiti, ir tas, ka 2022. gada budžets ir viens no garlaicīgākajiem, kāds Latvijā bijis. Nenoliedzami ir vairāki pozitīvi aspekti un arī deficīta apjoms nav traģisks, tomēr arī izaugsme, lai gan saukļos ļoti skaista, realitātē ir minimāla.

Biznesa ilgtspēja un investīcijas © DIENA

Ik pa laikam biznesa pasaules un sabiedrības ikdienā ienāk un paliek kāds jaunu tendenci definējošs termins, ar ko nākas aprast ikvienam. Nesen centāmies iegaumēt Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosaukumu un pielāgoties tās prasībām, un šodien sastopamies ar jaunu jēdzienu – vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība jeb ESG. Jēdziens ESG cēlies no angļu valodā lietotā nosaukuma Environmental, Social and Corporate Governance un nozīmē uzņēmuma kolektīvo sociālās un vides faktoru apziņu.

Ekspluatācijā nodots loģistikas parks A6

Ieguldot vairāk kā 20 miljonus eiro, nekustamā īpašuma attīstītājs a/s Pillar Capital šonedēļ nodevis ekspluatācijā vienu no lielākajiem un modernākajiem loģistikas centriem Rīgā — A6 Loģistikas parku, Maskavas ielā 462.

Dabas tūrisms ir iespējams arī ziemā © DIENA

Covid-19 pandēmijas laikā var doties iepazīt Latviju un vienlaikus distancēties no pūļa.

Tūrisms meklē izdzīvošanas recepti © DIENA

Vecrīgai trūkst Ziemassvētku noskaņas un viesu. Latvijas ceļojumu industrija nepadodas.

Ir svarīgi katru eiro ieguldīt jēgpilni © DIENA

Lai arī pašreizējā plānošanas perioda ietvaros atsevišķu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošana Latvijā vēl turpinās, jau pašlaik aplēsts – kopš 2014. gada mūsu valstī no ES fondiem investēti 4 418 233 214 eiro. Pašlaik arī notiek darbs pie ES fondu jauno investīciju prioritāšu izvirzīšanas.

Galvenais pelnītājs ģimenē – aizvien vīrietis © DIENA

Latvijas ģimenēs galvenais pelnītājs joprojām ir vīrietis – to atzīst 46% respondentu Swedbank Finanšu institūta veiktā aptaujā. 37% pāru abi partneri pelna līdzvērtīgi, bet 17% galvenā ģimenes pelnītāja ir sieviete.

Cena var sarukt pavasarī © DIENA

Elektrības cenas biržā pēdējā laikā aug un decembrī sasniegušas augstākos rādītājus to vēsturē. Šā gada pirmajā pusgadā vidējā Nord Pool biržas cena par elektroenerģiju Latvijā bija 54,08 eiro par megavatstundu (MWh), savukārt otrajā pusgadā (jūlijs–novembris) – 106,19 eiro par MWh. Kopumā otrajā pusgadā novērojams cenu kāpums par 96%, salīdzinot ar gada pirmo pusi.

Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā. Turklāt vidusslānis ir visai trausls.

Atšķirībā no kopējās valsts tautsaimniecības situācijas vidējai algai Latvijā nav bijusi nepieciešamība pēc atgriešanās pirmskrīzes līmenī, jo arī Covid-19 pandēmija nav apturējusi vidējās darba samaksas pieaugumu. Arī šā gada trešais ceturksnis nebija nekāds izņēmums, vidējai bruto darba samaksai salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn palielinoties par 10,4% līdz 1280 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pasaules un arī konkrēti Latvijas tautsaimniecības atgūšanās no Covid-19 izraisītās krīzes līdz šim galvenokārt notikusi, pateicoties valstu valdību un centrālo banku finanšu injekcijām. To rezultātā nedaudz vairāk nekā gada laikā esam piedzīvojuši visai ievērojamu preču patēriņa pieaugumu, kurš citkārt būtu izpalicis.

Uzņēmumu attīstībai nepieciešami finanšu resursi, kurus investēt ne vien darījumu nodrošināšanā, bet arī iekārtu, aparatūras un tehnoloģisko risinājumu iegādē.

Neraugoties uz to, ka epidemioloģiskajā ziņā šā gada trešais ceturksnis Latvijā bijis sliktāks nekā 2020. gada trešais ceturksnis, radot ar tirdzniecību un pakalpojumiem saistītajām sfērām papildu sarežģījumus, ekonomiskās izaugsmes temps bijis solīds un pat straujāks, nekā sākotnēji rēķināts.

Kopš sociālo mediju parādīšanās XX gadsimta deviņdesmito gadu beigās tie ir auguši un attīstījušies milzīgā ātrumā – šodien sociālos tīklus aktīvi izmanto jau 3,96 miljardi lietotāju. Turklāt Covid-19 pandēmija ir radījusi labvēlīgus apstākļus ne tikai sociālo mediju patērētāju skaita pieaugumam, bet arī digitalizācijas attīstībai kopumā. Strauju izaugsmi piedzīvojusi arī e-komercija, kas ar digitālo mārketingu iet roku rokā.

Šodien

Ziņas